Pavisam nesen skapī uzgāju savas
vecvecmāmiņas izšūtu lina dvielīti. Pētīju rūpīgi izcakoto
rozīti, uzrakstiņu “Kurš putniņš agri ceļas, agri slauka
deguntiņu”, un prātā nāca lepnās Kaucmindes meitas, kuras par
sievām vēlējās vīri no tuvienes un tālienes. Es, kura īsti
nezina pat, kā diegu adatā ievērt, un prot tikai burtus pēc sava
prāta pa papīru dancināt, no sirds apbrīnoju sievietes, kurām ir
talants un pacietība radīt kaut ko smalku un bezgala skaistu.
Vizma Ziediņa ir viena no brīnumdarēm, kuras lina tērpi un rotas nu jau ir nesajaucami ar citiem, Vizmas īpašo rokrakstu var pazīt, tā teikt, pa gabalu. 2015. gadā sociālajā platformā “Facebook” parādījās lapa “Vizilinen”. Pirmajā ierakstā redzama pati Vizma un viņas teiktais: “Šuju ar prieku! Lins ir būtiska mūsu valsts un mūsu senču vizītkarte.” Kopš tā brīža sekotāju skaits aug, tāpat kā aug produkcijas klāsts. Ikvienā amatnieku tirdziņā pie viņas stenda pulcējas dāmas ar saviem kungiem, tiek laikots, čamdīts un priecēts skats.
Foto: no personīgā albuma. Visu rakstu lasiet 5.augusta “Zemgales Ziņās”.



