Zemgales
pašvaldību vadītāji ir neapmierināti ar Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas (VARAM) rosinātām izmaiņām dabas resursu nodokļa
sadalē, pēc Zemgales attīstības padomes sēdes aģentūru LETA informēja Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) sabiedrisko attiecību speciālists Juris Kālis.
Sēdē uzklausītas Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas
politikas departamenta pārstāves Andžela Pētersone un Helēna Rimša,
kuras prezentēja patlaban sabiedriskajā apspriešanā esošo Nacionālās
enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030.gadam, kura galvenā virzība ir
uz klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību. Uzklausot ziņojumu, Zemgales
pašvaldību pārstāvji pauda neapmierinātību par valdības ieceri turpmāk
liegt pašvaldībām izmantot dabas resursu nodokļa ieņēmumus, par
ministrijas gausu rīcību jaunu, progresīvu normatīvo aktu izstrādē un
ieviešanā, “tādējādi atpaliekot no kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā
sasniegtā”.
Tāpat, pēc Kāļa teiktā, pašvaldību līderi ministrijas pārstāvju
uzmanību vērsa uz novārtā atstāto valsts atbalstu termālu ūdeņu resursu
izmantošanā, ar ko vairākas Zemgales
pašvaldības esot sevišķi bagātas. Pašvaldības kā nepietiekamu un
neefektīvu uzlūko arī valsts resoru – nozaru ministriju – savstarpējo
sadarbību daudzu kompleksu jautājumu risināšanā.
Sēdē arī nolemts sākt ZPR Attīstības programmas 2021.-2027.gadam
izstrādi. Jaunā dokumenta izstrāde notiks ciešā sadarbībā ar VARAM un
citu valsts institūciju pārstāvjiem, reģiona pašvaldībām, nevalstiskajām
organizācijām un kaimiņu plānošanas reģioniem. Apstiprinātajā darba
uzdevumā minēts, ka topošajā dokumentā būs ietverts pašreizējās
situācijas analīzes kopsavilkums, tendences un prognozes, rīcību kopums
reģiona ilgtermiņa stratēģisko mērķu un prioritāšu īstenošanai, kā arī
būs noteikta programmas īstenošanas uzraudzības kārtība.
Darba pirmajā fāzē līdz nākamā gada martam, izveidojot tematiskās
darba grupas un piesaistot atbilstīgo nozaru speciālistus un viedokļu
līderus, kā arī pašvaldību plānošanas speciālistus, galvenokārt notiks
pašreizējās apdzīvojuma struktūras, uzņēmējdarbības, inovāciju
ieviešanas, vides, izglītības, veselības, kultūras, transporta un
mobilitātes situācijas, kā arī citu plānošanas dokumentu analīze, taču
intensīvāks darbs turpināsies nākamajā gadā, kad valstī būs apstiprināts
Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam. Programmas izstrādi
pilnībā pabeigt plānots 2021.gada pavasarī.
LETA jau ziņoja, ka VARAM rosina mainīt dabas resursu nodokļa likmes,
ieņēmumu pārdales proporciju starp valsti un pašvaldībām un novirzīt
līdzekļus arī ar vides jautājumiem nesaistītiem mērķiem.
Tostarp VARAM iesaka no 4,5 līdz 15 eiro par tonnu pakāpeniski
paaugstināt dabas resursu nodokļa likmi par oglekļa dioksīda (CO2)
emisijām, lai tās samazinātu. Tāpat rosināts no 0,55 līdz 0,83 eiro par
tonnu palielināt dabas resursu nodokli par kūdras ieguvi un atcelt dabas
resursu nodokli par CO2 emisijām atbrīvojumu kūdras izmantošanai
stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās.
Grozījumi paredz arī paaugstināt dabas resursu nodokļa likmi no 10,65
līdz 21,3 eiro par tonnu par akmeņoglēm, koksu un lignītu līdz līmenim,
kāds tiek paredzēts mazutam atbilstoši Finanšu ministrijas (FM)
izstrādātajam priekšlikumam par akcīzes nodokļa palielināšanu, ņemot
vērā abu kurināmo kaitīgo ietekmi uz vidi un salīdzinoši augsto CO2
emisijas faktoru. Tāpat VARAM ieskatā jāatceļ atbrīvojumu no dabas
resursu nodokļa samaksas par akmeņoglēm, koksu un lignītu, tos
izmantojot elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā, jo akcīzes
nodokļa atbrīvojumu nepiemēro dabasgāzei, ja to izmanto elektroenerģijas
ražošanā vai koģenerācijā, tāpat ir plānots atteikties no šāda
atbrīvojuma piemērošanas arī naftas produktiem, ja to izmanto minētajiem
mērķiem.
Lai veicinātu saistību izpildi attiecībā uz atkritumu pārstrādi un
reģenerāciju, kā arī samazinātu poligonos apglabājamo atkritumu apmēru,
VARAM piedāvā paaugstināt dabas resursu nodokļa likmes par atkritumu
apglabāšanu. Sadzīves atkritumu apglabāšanai likme varētu pieaugt no 50
līdz 60 eiro par tonnu 2021.gadā, kā arī līdz 65 eiro par tonnu
2022.gadā. Savukārt bīstamo atkritumu apglabāšanai likmi 2021.gadā
plānots paaugstināt no 50 līdz 70 eiro par tonnu, bet 2022.gadā – līdz
75 eiro par tonnu.
Ministrija piedāvā noteikt arī jaunu dabas resursu nodokļa objektu –
atkritumu sadedzināšana, no 2021.gada ieviešot likmi 15 eiro apmērā par
tonnu.
LDDK ir dibināta 1993.gadā, un patlaban tās biedri nodarbina 44%
Latvijas darba ņēmēju. LDDK ir sociāli – ekonomisko sarunu partneris
Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai.
Foto: no arhīva
