Visur, kur ir latvieši un viņu kapi, ir arī kapusvētki. Kapu
kopšanas kultūra pat ierakstīta Latvijas kultūras kanonā. Šī
īpašā tradīcija dzīvo cauri laikam, un jau vairākus gadsimtus
ik vasaru atdusas vietās pulcē piederīgos. Kādēļ šī tradīcija
ir tik nozīmīga, un cik atbildīgi pret to izturas jaunākā
paaudze?
Kapusvētki mūsdienās vēl joprojām ir aktuāli un vasarā notiek
teju katrā kapsētā. Šādā veidā dzīvie godina un atceras
mirušos – to apstiprina arī kapos uzrunātie cilvēki, vēsta
skaties.lv.
“Īpašs notikums! Tad visi tomēr drusku enerģiskāk sakopj
kapus. Ir nolaidīgāki, bet, kad kapusvētki tuvojas, tomēr iztīra
kapus. Ir patīkami, kad ej garām, – aha, tas kapiņš ir
iztīrīts,” saka Veneranda.
“Es domāju, [kapu svētki ir] ļoti būtiski – te jau guļ mūsu
senči, un jāatceras viņi ir. Kapusvētkos tad tomēr arī satiekas
tie, kas vēl ir dzīvi palikuši, un atceras visus,” norāda
Baiba.
Arī kapu kultūras pētnieks stāsta – kapusvētki ir iespēja
vismaz reizi gadā satikt visus radus vienuviet. “Latviešu
dzīvesstilā – viensētas – nav īsti tāda motīva satikties.
Kapusvētki ir tradicionāls pasākums, kur cilvēku kopiena
socializējas,” saka RSU profesors komunikācijas kultūras
pētnieks Sergejs Kruks.
Pētnieks arī norāda – latvieši ikdienā ir pieticīgi un
necenšas izrādīties, bet, tiekoties kapusvētkos, beidzot rodas
iespēja aplūkot citam cita sociālo statusu un salīdzināt –
kuram dižāks piemineklis un koptākas dobes.
“Nav jau labs rezultāts dabūt tikai vietu Meža kapos, bet arī
noteiktā vietā – vai nu Mākslinieku kalniņā, vai nu
prezidentam vai politiķim blakus. Tas jau daudz ko nozīmē, un citi
to redz,” pauž Kruks.
Tomēr gan pētnieks, gan uzrunātie cilvēki atzīst – jaunākā
paaudze kapu kopšanā piedalās kūtri un arī kapusvētkiem
nepiešķir tik lielu nozīmi.
“Jāmāca arī jaunajiem, kaut gan jaunie ļoti reti kad nāk uz
kapiem. (LNT: Arī uz kapusvētkiem nenāk?) Nu, it kā jau nāk, bet
diezgan reti,” stāsta Baiba.
“Vecāki paši saviem spēkiem nespēj uz kapiem aizbraukt, un tad
mēs palīdzam. Viņi ir tie iniciatori, mēs esam tie, kas atbalsta.
Bet vai mēs veidojam to kultūru? Es domāju, ka ne,” uzskata
Indulis.
“Tehnoloģija mainās, un mainās kopienu struktūra. Tagad ir
diezgan liela migrācija ārpus Latvijas, un cilvēki nevar
atbraukt,” teic Sergejs Kruks.
Kapusvētku rituālā nemainīgi ietilpst gatavošanās, sprediķis
un svētīšana, pēc tam seko arī svētku mielasts un dažās
vietās pat zaļumballe.
