No otrdienas Jelgavas pilsētas bibliotēkas izstāžu galerijā iespējams
aplūkot Anitas Baltrūnas gleznu izstādi “Paradīzes dārzs”. Pati Anita saka: “Gleznoju putnus un zvērus – ar eļļas krāsām. Man
ikdienā ļoti patīk vērot dzīvniekus un viņu uzvedību, apbrīnoju viņu
gudrību un to, kā viņi izjūt dabu. Zīmēju jau no bērnības, manā ģimenē
vairums zīmē vai nodarbojas ar rokdarbiem. Gleznošana man ir sava veida
meditācija, jo, kamēr gleznoju, atrodos citā pasaulē un visu to enerģiju
lieku uz audekla. Katrai gleznai sava aura un emocija, kas tanī brīdī
manī mīt. Manas gleznas tiek veltītas bērniem un pieaugušajiem, kas ir
tādi paši pasaules vērotāji kā bērni. Esmu par to, lai ikvienam bērnam
būtu iespēja augt kopā ar mākslu, jo māksla izglīto. Dzīve jādzer no
skaņu un krāsu avota, tas stiprinās smadzenes.”
– Kāpēc tieši tāda izvēle – putni?
Man
jau sen bija doma par gleznošanu, tikai īsti nevarēju izlemt, ko. Man
vispār ir tāda īpašība – iet pa ielu un par visu brīnīties. Sāku
ievērot, ka visur ir putnu spalvas. Sāku tās lasīt, un nu jau man mājās
ir vesela kaste. Tad sapratu, ka tā ir zīme, lai es savos darbos
attēlotu putnus.
– Vai esat jelgavniece, jo Jelgavas Mākslinieku biedrības rīkotajās aktivitātēs neesmu jūs manījis?
Visīstākā
jelgavniece, bet biedrībā gan neesmu. Šajā ziņā esmu īsta bohēmiste.
Toties esmu piedalījusies dažādās citās aktivitātēs. Dzīve aizveda pa
skatuves taciņu uz skaistumkonkursu organizēšanu un dalību tajos. Esmu
“Mis Jelgava 2005”. Kad šis pasākums mani izsmēla, nācās apdomāt, kā vēl
varu palīdzēt sabiedrībai, un man nebija daudz jāgudro, ātri atnāca
atmiņā zīmēšanas dienas un tās sajūtas, kas mani pārņēma zīmējot.
– Vai vizuālā māksla tagad ir jūsu pamatnodarbe?
Nu jau sāk palikt. Man ir daudz radošu darbu, bet šis ir tāds darbiņš, kas sāk aizņemt arvien vairāk laika.
Foto: Jelgavas pilsētas bibliotēka
