Līdz novembrim paredzēts sagatavot riska vadības sistēmas stratēģiju un informācijas sistēmu, kā arī sagatavot tehnisko dokumentāciju Krīzes vadības centra izveidošanai Jelgavas un Šauļu reģionos.
Savukārt valstij nākamā gada budžetā būtu jāparedz līdzekļi, lai šis Krīzes vadības centrs sāktu pilnvērtīgi darboties. Ar šādu ideju Rīgā, Katastrofu Medicīnas centrā tika sarīkota preses konference, kurā piedalījās Jelgavas pašvaldības, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Katastrofu Medicīnas centra pārstāvji.
No 2006.gada marta līdz šā gada novembrim Jelgavas dome sadarbībā ar Šauļiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Katastrofu medicīnas centru un citiem partneriem īsteno INTERREG IIIA Dienvidu prioritātes ietvaros atbalstīto projektu «Pārrobežu sadarbības iniciatīva riska vadības sistēmas veidošanai Latvijas un Lietuvas kaimiņu reģionos». Tā mērķis ir īstenot pilotprojektu Zemgales un Šauļu reģionos riska vadības sistēmas izveidei.
Projekta kopējās izmaksas ir 1,3 miljoni eiro, no kā zināma summa ir atlicināti tā sauktajiem «cietajiem» pirkumiem, piemēram, trīsdesmit videonovērošanas kamerām (15 no tām kalpos Šauļos un 15 – Jelgavā). Par 186 370 eiro tiks iegādāta mobilā gaisa piesārņojuma laboratorija. Industriālā riska pētnieks Andris Maurāns, kas 1994.gadā zinātnieku grupas sastāvā Jelgavā veica industriālā riska analīzi, atzīst, ka mums vairāk derētu pastāvīga monitoringa iekārta Jelgavas stacijā – tā ir bīstama vieta, kur krustojas pasažieru un bīstamo kravu transporta plūsma. Savukārt projekta koordinatore Liene Rulle pieļauj, ka šī mobilā laboratorija galvenokārt atradīsies tieši dzelceļa stacijas tuvumā.
Vēl «cietajiem» pirkumiem jāpieskaita nojumes būvniecība Šauļu neatliekamās medicīnas punkta automašīnām un moderni civilās aizsardzības tērpi Jelgavas un Šauļu glābšanas komandām.
414 767 eiro izmaksās pasūtījums Čehijas uzņēmumam «Klika – BP s.r.o.», kas izstrādā riska vadības sistēmas stratēģiju un riska vadības informācijas sistēmu. Riska vadības sistēmas stratēģijas projekta versijas prezentēšana paredzēta 24.jūlijā Jelgavā.
Kā «Ziņām» sacīja projekta koordinatore L.Rulle, stratēģija par sadarbību krīzes situācijās varētu būt izklāstīta uz vairāk nekā simts lappusēm. Nepieciešams uzbūvēt arī Krīzes vadības centru, kurā strādā apmācīti darbinieki.
Kā atzīst pilsētas galva Andris Rāviņš, projektam visdrīzāk būs nepieciešams valsts finansējums. Patlaban nav skaids, vai šāda nauda valstij un sadarbības partneriem atradīsies.
«Tie, kuri, apspriežot nākamā gada budžetu, balsos pret Jelgavas reģionālā Krīzes vadības centra izveidi, būtībā balsos par nāves sodu divdesmit cilvēkiem,» izteicās Katastrofu Medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics. «Izsaucot palīdzību, sistēma dažu sekunžu laikā pēc zvana par negadījumu izskaitļos, uz kurieni operatīvajiem dienestiem jābrauc, kāds ir tuvākais ceļš, vai cietušais agrāk ir saņēmis medicīnisko palīdzību, vai viņam nav alerģija pret kādiem medikamentiem utt. Šī informācija būs nodota arī slimnīcai, kas jau pirms pacienta ievešanas būs attiecīgi sagatavojusies cīņai par viņa dzīvības saglabāšanu. Tā mēs iegūsim laiku, kā rezultātā ik gadu Latvijā spēsim izglābt par simts cilvēkiem vairāk,» savu vīziju paskaidroja M.Šics.
Viņaprāt, arī šobrīd iedzīvotājiem, izsaucot medicīnisko palīdzību, vajadzētu zvanīt «03», nevis iet garāko ceļu caur «112», kas rada dārgo sekunžu zaudējumu.
