Satiksmes ministrijā (SM) ir sāktas diskusijas par ikgadējās transportlīdzekļu nodevas palielināšanu, nosakot tās apjomu par vismaz 100 latiem augstāku nekā pašlaik, raksta laikraksts “Dienas Bizness”.
Ja tiks palielināts nodevas apmērs, budžetā varētu iekasēt vairāk nekā 115 miljonus latu, kas ir teju sešas reizes vairāk nekā pērn iekasētie 20 miljoni latu, liecina laikraksta veiktie aprēķini, ņemot par pamatu, ka 1.oktobrī Latvijā bija reģistrēti vairāk nekā 1,15 miljoni automašīnu.To, ka šādas sarunas notiek, apstiprinājis SM preses centrs un ministra padomnieki. Līdzko laikraksts sācis sīkāk interesēties par iespējamajiem nodevas palielināšanas apjomiem un izlietošanas mērķiem, amatpersonas sarunās kļuvušas izvairīgākas, norādot, ka tas ir tikai idejas līmenī.Kā norāda satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) padomnieks Georgs Lansmanis, pašlaik ministrijā un nozares speciālistu vidū tiek diskutēts par ikgadējās transportlīdzekļu nodevas palielināšanu.”Tas, protams, nenotiks šodien vai rīt, bet diskusijas par šo tēmu ir sākušās,” sacījis Lansmanis. Viņš skaidrojis, ka budžeta līdzekļi ir nepietiekami, lai finansētu esošo ceļu infrastruktūras attīstību un būvētu jaunus ceļus, turklāt arī nākamā gada budžetā ir ievērojams ES fondu līdzekļu samazinājums autoceļiem.”Nevaram dzīvot no budžeta līdzekļiem un prasīt, lai pensionārs vai ne auto īpašnieks maksātu par ceļiem, kurus viņš neizmanto,” uzskata Lansmanis. Tāpēc ideju līmenī tiek izskatīti risinājumi, kā iegūt papildu līdzekļus autoceļu uzturēšanai. Tas, par cik varētu palielināties valsts nodeva, nav zināms, bet nozarē klīst runas, ka tā varētu palielināties pat vidēji 100 latu robežās gadā. To gan pašlaik neapstiprina ministrijā. “Vai tā būs 100 vai 200 lati, par to vēl pāragri runāt, bet diskusija notiek,” norādījis Lansmanis.Arī Šlesers norādījis, ka transporta jomas ekspertiem ir uzdots, lai tiktu izanalizēti pasaulē strādājošie modeļi saistībā ar ceļu uzturēšanas finansēšanu. Pēc tam ekspertiem būs jāizvērtē, vai ir iespējams kādu no tiem ieviest arī Latvijā. Šobrīd aktīvi tiek strādāts pie tā, lai ceļu izbūves un rekonstrukcijas darbos iesaistītu privātos uzņēmējus.Ja nodeva tiek palielināta, cilvēkiem jārēķinās ar papildu izdevumiem. Turklāt jāņem vērā tas, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas mājaslapā esošā statistika uzrāda vairāk nekā 1 miljons reģistrētu transportlīdzekļu. Tātad, palielinot nodevu, ceļu uzturēšanas budžetam varētu nākt klāt paprāvi naudas līdzekļi. Ar nosacījumu, ka vidēji nodeva pieaugs par 100 latiem uz transporta līdzekli, valsts gadā papildus iekasēs 115 miljonus latu.Lai arī finansējums autoceļu attīstībai pieaug, tomēr naudas pagaidām pietiekot vien 1. šķiras ceļiem. Šogad Latvijas autoceļu attīstībā no valsts un pašvaldību naudas kopumā tiks ieguldīti aptuveni 290 miljoni latu, pretstatā 177 miljoniem altu vēl gadu iepriekš. Lauvas tiesu no šim gadam paredzētā finansējuma nodrošinās valsts budžeta līdzekļi – 218,9 miljoni latu. 2008.gadā no valsts budžeta ceļu infrastruktūras sakārtošanai vien paredzēts izlietot 236,7 miljonus latu. Papildus tam ar teju 35 miljonu latu valsts dotācijās tiks līdzfinansēta Kohēzijas fonda finansēto projektu ieviešana autoceļu jomā. Bez valsts budžeta naudas lielas summas infrastruktūras attīstībā tiek ieguldītas arī no ES līdzekļiem – 2007.gadā kopumā vien plānots apgūt nedaudz vairāk nekā 100 miljonus latu.Šlesers gan norādījis, ka finansējums arvien ir nepietiekams – sevišķi, lai atrisinātu problēmas ar 2.šķiras autoceļiem. Proporcija starp nepieciešamo un reāli pieejamo naudas summu arvien ir pārāk liela. Pašvaldību vadītāji uzskata, ka otrās šķiras autoceļu seguma atjaunošanai ik gadu ir nepieciešami aptuveni 85 miljoni latu, lai arī šobrīd reāli tiek piešķirti vien 12 miljoni latu gadā.Viens no iemesliem nepietiekamajam finansējumam ir milzīgā inflācija valstī. Lai gan finansējums autoceļu sakārtošanai pēdējos gados ir strauji pieaudzis, tomēr paralēli pieaug arī ceļu būves izmaksas, kas sarežģī SM plānus. Augsto izmaksu dēļ par esošo finansējumu nav iespējams realizēt plānotos darba apjomus.Satiksmes ministrs pieļāva, ka daļēji pie strauji augošām ceļu būves izmaksām ir vainīgas arī pašas kompānijas, kas pieprasot nepamatoti lielu samaksu par būvdarbiem. Šlesers uzskata, ka viens no risinājumiem varētu būt uzņēmumu konsolidācija un apvienošanās kādu konkrētu objektu realizācijai, kas varētu samazināt izmaksas un veicināt ceļu būves nozares konkurētspējas attīstību.
