Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nepieciešams veidot kopīgas augstākās izglītības programmas, kurās studētu visu triju valstu studenti, pasniegtu visu triju valstu mācībspēki un kas būtu vienlīdz atzītas visās trijās valstīs.
Tāpēc līdz nākamā gada janvāra beigām katra valsts izvērtēs programmas, ko varētu attīstīt kā vienotas programmas, par to tikšanās laikā vienojusies izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS), Lietuvas izglītības un zinātnes ministre Roma Žakaitiene un Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Madis Lepajoe.Piemēram, Latvijā šāda programma varētu būt veterinārmedicīna, informēja Rivžas padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe.
Tikšanās laikā izvirzīti arī citi priekšlikumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas turpmākai sadarbībai augstākās izglītības un zinātnes jomā.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji bija vienisprātis par nepieciešamību stiprināt mobilitāti Baltijas augstākās izglītības telpā un kopīgi sadarboties arī augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanā.
Tikšanās laikā Baltijas valstu pārstāvji panākuši konceptuālu vienošanos par vienotas ekspertu datubāzes veidošanu, lai sekmētu sadarbību zinātnes jomā, īpaši – Baltijas valstu Zinātnes padomju kontekstā.
Piemēram, datu bāzē reģistrētie eksperti piedalīsies grantu vērtēšanā. Ciešāka sadarbība pavērs plašākas iespējas vienotiem pētniecības projektiem un konferenču organizēšanai, savstarpējo kontaktu stiprināšanai un citām aktivitātēm, informēja Korbe.
Kaimiņvalstu pārstāvji ar interesi uzklausījuši Rivžas stāstīto par prioritārajiem zinātnes virzieniem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā šādu virzienu neesot.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie un valdības apstiprinātie deviņi prioritārie zinātnes virzieni skaidri iezīmē Latvijas zinātnes stratēģisko attīstību – biomedicīna un farmācija, enerģētika, informācijas tehnoloģijas, letonika, materiālzinātne, meža zinātne, medicīnas zinātne un vides zinātne, kā arī agrobiotehnoloģija.
Lietuvas un Igaunijas interesi izpelnījusies arī Rivžas sniegtā informācija par doktorantūras studentu un jauno doktora skaita palielināšanos. Piemēram, šī gada pirmajā pusē aizstāvēšanai Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijās iesniegtas tikpat daudz doktora disertācijas, cik 2006.gadā kopā – ap 100. Patiecoties valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstam un IZM mērķtiecīgai rīcībai, gadu no gada pieaug doktorantūras studentu un absolventu skaits, informēja Korbe.
Igaunijas pārstāvis sanāksmē informēja par nesen izstrādāto augstākās izglītības internacionalizācijas stratēģiju. Latvijas puse atzīst, ka šāda stratēģija ir būtiska arī mūsu valstij, īpaši, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas atstās iespaidu uz vietējo studentu skaitu augstākajā izglītībā, kā arī ievērojot to, ka Latvijas turpina iekļauties vienotajā Eiropas augstākās izglītības telpā.
Lietuvā nesen izstrādāts jauns Profesionālās izglītības likums, īpašu akcentu liekot uz atbilstību darba tirgum. Rivža pauda interesi par šo likumu, akcentējot, ka patlaban Latvijā tiek izstrādāts jauns Profesionālās izglītības likumprojekts, kurā īpaša uzmanība veltīta izglītības atbilstībai darba tirgum, darba devēju lomas paplašināšanai, profesionālās izglītības kvalitātes sistēmas pilnveidei, birokrātisko šķēršļu samazināšanai un citām būtiskām profesionālās izglītības attīstību sekmējošām lietām.
Triju Baltijas valstu pārstāvju tikšanās notika 11.un 12.oktobrī Lietuvā Baltijas Asamblejas Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas laikā rīkotajā apaļā galda diskusijā “Augstākā izglītība un Lisabonas stratēģija”.
