Mazākumtautības valodas statuss Latvijā būtu jāpiešķir ne tikai krievu, bet arī poļu, ukraiņu, baltkrievu un pārējām tradicionālo minoritāšu valodām, otrdien norādīja Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācijas (EFNIL) viceprezidente, Saeimas deputāte Ina Druviete (JL).
Viņa uzskata, ka šāda statusa piešķiršana Latvijas tradicionālo mazākumtautību valodām būtu apliecinājums valsts valodas politikas stabilitātei, kā arī novērstu jebkuras šaubas par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu nākotnē.Saeimas deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK) nepiekrīt I.Druvietei, paužot viedokli, ka šāds lēmums “neatrisinās pilnīgi neko”.”Pilnīgi garām!” priekšlikumu novērtēja J.Dobelis, prognozējot, ka “lielkrievu šovinisti cīnīsies tālāk” un minoritāšu valodas statusa piešķiršana krievu valodai apdraudēs latviešu valodu.Viņš pauda bažas, vai Krievijas amatpersonu nesenie izteikumi par krievu valodas kā otras valsts valodas statusa noteikšanu kaimiņvalstīs un I.Druvietes iniciatīva nav saistīti notikumi.Šādu pieļāvumu I.Druviete noraida, uzsverot, ka daudz bīstamāki latviešu valodai ir iecerētie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas samazinātu sodus par valsts valodas normu pārkāpumiem.
Kā ziņots, apvienības “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK Saeimas frakcija kritizējusi un par nepieņemamiem uzskata I.Druvietes izteikumus par iespējām piešķirt krievu valodai Latvijā minoritātes valodas statusu.Druviete ar šādu priekšlikumu šonedēļ nāca klajā Rīgā notiekošajā EFNIL ģenerālajā asamblejā un tai veltītajā gadskārtējā konferencē par Eiropas Savienības valodas politikas pamatprincipiem.
