Lai gan sestdien Latvijā notiek vairāki lieli izklaides un atpūtas pasākumi, portāla “Delfi” aptaujātie politologi un sociologs Tālis Tisenkopfs prognozē, ka uz referendumu dosies pietiekošs skaits cilvēku, lai to atzītu par notikušu.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars portālam “Delfi” sacīja, ka atturas prognozēt iedzīvotāju aktivitāti. Lai referendums tiktu atzīts par notikušu, uz to jāierodas 450 730 cilvēkiem.
Gadījumā, ja neieradīsies tik liels skaits iedzīvotāju, tad referendums tiks atzīts par nenotikušu un stāsies Valsts prezidentes asi kritizētie grozījumi valsts drošības iestāžu likumos. Tiesa, šie grozījumi būs spēkā tikai vienu dienu un jau nākamajā spēkā stāsies Saeimas pieņemtais lēmums, ar kuru atcelti pretrunīgie grozījumi, skaidroja Cimdars.
Pēc Cimdara teiktā, patlaban nosacītais “klusums” pirms referenduma vēl neliecinot par to, ka uz to neieradīsies pietiekošs skaits cilvēku. CVK esot gatava tam, ka nobalsot ieradīsies liels skaits balsstiesīgo iedzīvotāju.
Politologs Jānis Ikstens portālam “Delfi” sacīja, ka, neskatoties uz to, ka “organizatoriski ir darīts diezgan daudz, lai referendums nenotiktu, ieliekot to 7.jūlijā, kas ir labi zināma kāzu diena, tomēr ne jau visi būs kāzās un daudzi dosies nobalot”.
“Es domāju, ka kvorums būs, neraugoties uz mēģinājumiem to visu kaut kā mazināt,” sacīja Ikstens, uzsverot, ka galvenā motivācija doties uz referendumu iedzīvotājiem varētu būt protests pret līdzšinējo valdības darba stilu.
Politologs Andris Runcis portālam “Delfi” sacīja, ka patlaban esot grūti prognozēt, vai uz referendumu atnāks pietiekošs skaits cilvēku, tomēr, pēc viņa domām, referendums notiks.
“Ir vasara un varbūt tas pirmais pacēlums ir pārgājis, tomēr es domāju, ka viena daļa atnāks, referendums notiks,” sacīja Runcis.
Politoloģe Lolita Čigāne portālam “Delfi” atzina, ka referendums ir pilsoniskās apziņas izpausme un pauda pārliecību, ka, neskatoties uz vasaru un atvaļinājumu laiku, nobalsot ieradīsies pietiekošs skaits cilvēku.
Čigāne sacīja, ka daļa cilvēku uz referendumu dosies, lai paustu protestu pret pašreizējo valdības darba stilu, tādēļ referendums varētu notikt, neskatoties uz to, ka “valdošā koalīcija dara visu, lai par viņu [referendumu] nerunā”.
Arī sociologs Tālis Tisenkopfs portālam “Delfi” atzina, ka referenduma rezultātus ir ļoti grūti prognozēt, tomēr “tāda iekšējā sajūta ir, ka atnāks pietiekošs skaits cilvēku”.
Viņš norādīja, ka daļa iedzīvotāju patlaban ir sašķēlušies – vieniem ir iekšēja apņēmība, ka ir jāiet uz referendumu, bet citiem šis jautājums ir vienaldzīgs.
Līdz šim Latvijā notikuši trīs referendumi – par iestāju Eiropas Savienībā, par pilsonības likuma grozījumiem, kā arī par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas sagatavotajiem grozījumiem pensiju likumā. Tikai viens no viņiem – par grozījumiem pensiju likumā – tika atzīts par nenotikušu kvoruma trūkuma dēļ.
Jau vēstīts, ka sestdien, 7.jūlijā, notiks referendums par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturēto likumu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” atcelšanu.
Tautas nobalsošanas dienā vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7 rītā līdz 10 vakarā un balsot varēs jebkurā vēlēšanu iecirknī gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Tautas nobalsošanā būs divas balsošanas zīmes – katram no apturētajiem likumiem, un saskaņā ar Satversmi vēlētājiem būs jālemj par vai pret apturēto likumu atcelšanu. Tautas nobalsošanas jautājumi būs: Vai Jūs esat par 2007.gada 1.marta likuma “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atcelšanu? Vai Jūs esat par 2007.gada 1.marta likuma “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” atcelšanu?
Tautas nobalsošana būs notikusi, ja tajā piedalīsies vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Likumi būs atcelti tautas nobalsošanā, ja vairāk nekā puse no balsotājiem atbalstīs likumu atcelšanu. Tautas nobalsošana ir jārīko, jo parakstu vākšanā, kas ilga no 3.aprīļa līdz 2.maijam, likumu grozījumu nodošanu tautas nobalsošanai atbalstīja 14 % jeb vairāk nekā 200 000 no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita.
