Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka (KNAB) Alekseja Loskutova atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas, pamatojoties uz premjera Aigara Kalvīša (TP) izdotajā rīkojumā minētajām likuma normām, nav pamata. To vēstulē partijas “Saskaņas centrs” (SC) Saeimas frakcijai norāda Ģenerālprokuratūras Personu un tiesību aizsardzības departamenta prokurore Ramona Bērziņa.
Vēstulē Bērziņa norāda, ka starp premjeru un KNAB nepastāv darba likumā regulētās darba tiesiskās attiecības un “Ministru prezidents nav atzīstams par KNAB priekšnieka darba devēju”.Prokurore atsaucas uz KNAB likumu, kurā ir noteikta biroja priekšnieka atbrīvošanas no amata kārtība un noteikti gadījumi, kad biroja priekšnieku atstādina no amata. Turklāt atstādināšana ir ģenerālprokurora kompetencē. Prokurore atbildes vēstulē raksta, ka darba likuma normu piemērošanai nav pamata, jo speciālais likums ir noteicis citādāk.SC vēstulē ģenerālprokuroram Maizītim lūdza sniegt atbildi par ierosinātās disciplinārlietas pret Loskutovu pamatotību.Valdība otrdien plāno iepazīties ar ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītās izmeklēšanas komisijas ziņojumu par patlaban no amata atstādinātā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Alekseja Loskutova darbību.Ja valdība atbalstīs pašreizējā KNAB vadītāja atbrīvošanu no amata, galīgais lēmums par Loskutova tālāko darbību būs jāpieņem Saeimai.Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), kura pārraudzībā atrodas KNAB, 24.septembrī pret Loskutovu ierosināja disciplinārlietu un līdz izmeklēšanas beigām atstādināja viņu no amata.Valsts kontroles (VK) revīzijā par KNAB darbu 2006.gadā konstatēti ilgstoši pārkāpumi operatīvajai darbībai paredzēto līdzekļu uzskaitē un izlietošanā. Tā kā operatīvo līdzekļu izlietojums saistīts ar valsts noslēpumu, pilna informācija par pārkāpumiem netiek sniegta.
Kā secināts VK veiktajā revīzijā par KNAB operatīvās darbības finanšu līdzekļu uzskaiti 2006.gadā, KNAB, nenosakot kārtību, kādā veicama materiālo vērtību iegāde un realizācija, kā arī nenosakot materiālo vērtību realizācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu atspoguļošanu operatīvo līdzekļu finanšu uzskaitē, radījis krāpšanas iespējamības risku. Revīzijā arī secināts, ka KNAB izdevumus, kas radušies dažādu materiālo vērtību iegādes rezultātā, atzīstot pārskata perioda izdevumos, rīkojies saskaņā ar instrukciju.Materiālās vērtības, kas KNAB iegādātas no operatīvajiem līdzekļiem un lietojamas ilgāk nekā gadu, atzīstot pārskata perioda izdevumos, nevis ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, nesniedz patiesu priekšstatu par KNAB finanšu pārskatā uzrādītiem iestādes rīcībā esošajiem aktīviem, secinājusi VK.
