Rīga, 24.aug. Ja tiesnesis ir pieļāvis rupju ētikas normu pārkāpumu, tiesneša godaprāts prasa, lai viņš ātrāk aizietu no amata un negaidītu, lai viņu piespiež to darīt, šādu viedokli šorīt Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā “900 sekundes” pauda Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Andris Guļāns.
AT priekšsēdētājs atzina, ka patlaban situācija ir neapskaužama, turklāt tā skar pašu augstāko tiesu instanci un tās tiesnešus.”Mēs būtu ieinteresēti, lai pēc iespējas ātrāk situāciju noskaidrotu un pieņemtu lēmumus,” sacīja Guļāns.
AT priekšsēdētājs informēja, ka AT civillietu departamenta tiesneši analizējuši tā dēvēto iespējami noklausīto telefona sarunu jautājumu, un daudzi senatori šajā saistībā ir nosodījuši tiesnesi Zigmantu Gencu. Šī situācija pārrunāta arī ar Gencu, informēja Guļāns.
Pēc viņa teiktā, patlaban konkrētu lēmumu vēl neviens tiesnesis nav pieņēmis – ne tie, kas ir neapmierināti ar notikušo, ne arī senators Gencs.
Pēc Guļāna domām, vissliktākais risinājums būtu, ja no tiesneša amatiem aizietu godīgie cilvēki. “Tie nav tikai draudi, tas ir pārdomāti,” par AT tiesnešu apsvērto domu atstāt darbu sacīja Guļāns.
Guļāns informēja, ka viņam kā AT priekšsēdētājam nav tiesību atbrīvot no darba tiesnesi. To var darīt tikai Saeima, ja ir notiesājošs spriedums vai arī ja ir tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums, kas lūdz tiesnesi atbrīvot no amata.
AT priekšsēdētājs aicina katru tiesnesi, kas minēts minēts grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis”, analizēt materiālus, savu rīcību un pieņemt adekvātu lēmumu.
Pēc Guļāna domām, no grāmatā minētajiem tiesu varas pārstāvjiem pamats satraukumam būtu trim līdz pieciem tiesnešiem. Savukārt par pārējiem grāmatā norādītājiem tiesnešiem viņš teica, ka “vienkārša sazvanīšanās neko neliecina, diemžēl viņi ir ielikti grāmatā un krīt aizdomu ēna.”
Guļāns pauda pateicību tiem AT kolēģiem, kuri bijuši aktīvi un izteikuši savu nosodījumu par iespējams noklausīto telefonsarunu atklāto situāciju. Viens no vecākajiem senatoriem par notikušo izteicis izbrīnu, jo viņš nekad neesot varējis iedomāties, ka šāda situācija varētu būt AT.
Kā jau ziņots, iespējams, ka tikušas noklausītas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam un, iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti klajā nākušajā grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis”.
Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī.
Grāmatas varoņi advokāti ar tiesnešiem un tiesu vadītājiem risina dažāda rakstura sarunas, biežāk gan apņemoties runāt “ne pa telefonu”, kā arī saskaņojot laikus, kad var ierasties “papļāpāt”, “uz kafiju” vai, visērtāk, tiesneša kabinetā izlasīt lietu, kamēr pats tiesnesis būs tiesas zālē.
Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par “pareizo” tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, “pareizu” spriedumu gatavošanu – pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem, nelikumīgu prokuroru un policistu rīcību u.c.
Grāmatu “Tiesāšanās kā ķēķis. Advokāta Gūtupa “sakārtošanas” receptes” izdevusi SIA “Baltic Screen”, tās autors ir Jānis Brūklenis, bet priekšvārdu sarakstījis žurnālists un “Baltic Screen” valdes priekšsēdētājs Lato Lapsa.
