Rīga, 25.sept. Advokāts Andris Grūtups pirms gadiem septiņiem, kad tiesneši atradās pabērna lomā, sevi prezentēja kā cilvēku politiskajā dzīvē un tādu, kas var ietekmēt jautājumu sakārtošanu tieslietu jomā, šodien Saeimas Juridiskajā komisijā sacīja Augstākās tiesa (AT) priekšsēdētājs Andris Guļāns.
Guļāns atgādināja, ka laikā, kurā, iespējams, noklausītas advokāta Grūtupa biroja sarunas, kas publicētas Jāna Būkleņa grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis”, Grūtups bija Ministru prezidenta un Valsts prezidenta biroja padomnieks, kā arī piedalījās vairākās darba grupās, kas izstrādāja tieslietu jomai nozīmīgus likumprojektus.AT priekšsēdētājs atzina, ka ļoti labi pazīst advokātu Grūtupu un ka grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis” ir publicētas trīs viņa sarunas.
Sarunu, pēc Guļāna teiktā, iespējams, bija arī vairāk, bet tajās netika apspriesta konkrētu civillietu iztiesāšana.
Guļāns deputātiem stāstīja, ka jau pirms gadiem septiņiem esot pamanījis, ka advokāts Grūtups bieži ierodas Augstākās tiesas namā.
Viņam ar Grūtupu šajā sakarā esot bijusi pat saruna. AT namā esot ieviests caurlaižu reģistrācijas žurnāls, kurā tiek fiksēts, kurš tiesnesis kādai personai ir pasūtījis caurlaidi un arī uzstādītās videokameras fiksējot visus AT apmeklētājus.
Guļāns arī pastāstīja, ka AT plēnumā tika izveidota darba grupa tiesnešu iespējamo ētikas pārkāpumu izvērtēšanai. Patlaban šī darba grupa gaidot no Ģenerālprokuratūras tās rīcībā nodoto pilno telefonsarunu atšifrējumu.
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš (TP) jautāja, vai AT priekšsēdētājs ir painteresējies, kādi nekustamie īpašumu pieder AT tiesnešiem un vai to vērtība atbilst tiesnešu ienākumiem.
Guļāns paskaidroja, ka AT priekšsēdētāja pienākumos ietilpst tikai pārbaudīt, vai tiesneši savlaicīgi iesniedz amatpersonas deklarāciju, bet likums neuzliek par pienākumu AT priekšsēdētājam sekot tiesnešu ienākumiem.
Deputāts Dzintars Rasnačs (TB/LNNK) aicināja deputātus apsvērt, vai arī tiesnešu ienākumu deklarācijas nebūtu jāpublisko “Latvijas Vēstnesī”, kā tas patlaban tiek darīts ar ministru, Saeimas un pašvaldības deputātu ienākumu deklarācijām.
Deputāti arī pauda viedokli, ka tiesnešu amata kandidātu atlasei būtu jāvelta lielāka vērība. Pēc Rasnača domām, arī tiesneša amata kandidāta kandidātam, tāpat kā šoferim, būtu jāprasa izziņa no narkoloģiskā un psihoneiroloģiskā dispansera. Savs viedoklis par tiesneša mata kandidātu būtu jāizskata arī SAB un KNAB.
Guļāns apgalvoja, ka konkurss uz tiesnešu vietām ir mazs, un jau tagad grūti atrasts piemērotu kandidatūru. Šis paziņojums izsauca deputātu izbrīnu, jo, pēc ģenerālprokurora Jāņa Maizīša stāstītā, konkursos uz prokurora amatu esot deviņi pretendenti uz vienu vietu.
Guļāns pauda viedokli, ka, lai gan tiesnešu atalgojums ir augstāks nekā prokuroriem, arī atbildība viņiem esot augstāka, piemēram, žurnālisti plaši apcerot katru strīdīgu spriedumu.
Sēdē arī noskaidrojās, ka AT tienesis, dodot atļauju noklausīties kādu telefona numuru, joprojām nepārliecinās, vai tas pieder personai, pret kuru tiek veikta operatīvās izmeklēšanas lieta.
Deputāts Vladimirs Buzajevs (PCTVL) aicināja vairāk domāt par tiesu piesēdētāju kvalifikācijas celšanu, jo viņi varot neļaut pieņemt “sarunātus” spriedumus. Pēc Buzajeva domām, arī nepilsoņiem jāļauj strādāt par tiesu piesēdētājiem.
Guļāns piekrita, ka tiesu piesēdētājiem ir nozīmīga loma krimināllietu izskatīšanā. Pēc viņa domām, piesēdētāju vidū ir pārāk liels pensionāru īpatsvars. Tiesu piesēdēju vidū jābūt visu sabiedrības slāņu, izglītības līmeņu un vecuma grupu pārstāvjiem, teica Guļāns.
Otrdien pulksten 13 Guļānam paredzēta vēl vien iztaujāšana Saeimā. Viņu uz savu sēdi aicinājusi parlamentārā izmeklēšanas komisija, kura pēta iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā.
