Rīga, 27.jūn. Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē jaunu noteikumu projektu par prostitūcijas ierobežošanu un kontroli.
Noteikumu projekts paredz pašvaldību tiesības noteikt vietas, kur fiziskajai personai aizliegts piedāvāt vai sniegt prostitūcijas pakalpojumus. Spēkā esošie noteikumi noteic, ka pašvaldībām, kuru teritorijā iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 000, ir pienākums noteikt vietas, kur fiziskās personas, kas nodarbojas ar prostitūciju, var piedāvāt seksuālos pakalpojumus.
Praksē tikai dažas pašvaldības šāda vietas ir noteikušas, līdz ar to veidojas formālais pamats administratīvi sodīt pašvaldības vadītāju par noteikumos paredzētā pienākumu nepildīšanu. IeM arī atzīmē, ka spēkā esošā norma nepamatoti ierobežo to pašvaldību, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 20 000.
Ja noteikumu projekts tiks apstiprināts, seksuālos pakalpojumus varēs piedāvāt, sniegt un saņemt tikai personas, kas nodarbojas ar prostitūciju, īpašumā vai dzīvojamā telpā, par kuru tā noslēgusi īres līgumu. Šīs normas mērķis ir ierobežot ielu prostitūciju un tā dēvētajos atpūtas un masāžas salonos.
Noteikumos tiek paredzēta arī speciālā norma, kuras mērķis ir aizsargāt sabiedrības, it īpaši bērnu tikumiskumu, nosakot īpašas vietas, kurās prostitūcijas pakalpojumu sniegšana vai piedāvāšana tiek aizliegta neatkarīgi no tā, vai konkrētā pašvaldība šajās vietās ir noteikusi ierobežojumus.
Būs aizliegta iespēja personām sniegt un saņemt prostitūcijas pakalpojumus klienta īpašumā vai tādā īpašumā, par kuru klients ir noslēdzis īres līgumu, kā arī citā vietā, uz kuru aicina klients.
Paredzēts aizstāt vārdu «prostitūta» ar vārdu «persona». IeM uzskata, ka šāds apzīmējums nepamatoti norāda uz tā saikni tikai ar sieviešu dzimumu un uzskatāms par diskriminējošu.
Noteikumu projekts paredzēs stingrākus sodus iestāžu vadītājiem, kurās notiek seksuālo pakalpojumu tirdzniecība, kā arī pret tām personām, kuras vervē prostitūcijai. Iestāžu, institūciju un komersantu vadītājiem būs jānodrošina, lai viņu iestādēs, institūcijās un vietās netiktu piedāvāti, sniegti vai saņemti seksuālie pakalpojumi.
IeM norāda, ka praksē bieži šajās vietās, piemēram, masāžas salonos, tiek piedāvāti, sniegti un saņemti seksuālie pakalpojumi, bet to vadība, kas organizē to darbu, paziņo, ka neko nezina un tā esot klienta un pakalpojuma sniedzēja abpusēja vienošanās.
Plānots paplašināt arī kompetento iestāžu loku, kas ir tiesīgas kontrolēt noteikumu izpildi, kā arī stingrāki sodi par jebkāda veida iesaistīšanu prostitūcijā, bet par atkārtotu pārkāpumu tiks palielināti brīvības atņemšanas sodi.
Iekšlietu ministra Ivara Godmaņa (LC/LPP) padomnieks Juris Radzevičs iepriekš stāstīja, ka pie šo noteikumu izstrādes ir strādāts trīs mēnešus un tā gaitā ir ļoti rūpīgi analizēta Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas pieredze.
Pēc Radzēviča teiktā, viens no galvenajiem mērķiem ir samazināt to personu skaitu, kas iegādājas seksuālos pakalpojumus, kā arī to pieejamību, īpaši vēršoties pret trešajām personām.
Paredzēts, ka par seksuālo pakalpojumu izmantošanu atbildība būs jāuzņemas arī pašam klientam. No likumdošanas viedokļa pašlaik par to sodīt nevar. Stingra nostāja šajā jautājumā ir Lietuvai, kurā jau darbojas likums, ar kura palīdzību var sodīt klientus. Šogad Lietuvā par seksuālo pakalpojumu pirkšanu ir aizturētas sešas personas, no kurām viens bija Latvijas pilsonis, sacīja Radzēvičs.
Igaunija savukārt stingrāk vēršas pret trešajām personām. Pēc ministra padomnieka teiktā, Latvija izvēlējusies vidusceļu, nosakot atbildību gan klientam, kā arī vēršoties pret trešajām personām.
Godmanis savukārt piebilda, ka iestādes, kurās, iespējams, tiek sniegti šādi pakalpojumi, tiks izstumtas ārpus Rīgas vēsturiskā centra.
