Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas prokurors Edvīns Piliksers šodien izskatīšanai tiesā nodevis digitālās televīzijas pamata krimināllietu, kurā kopumā apsūdzētas 20 personas.
Kā informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa, lieta nodota izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.Piektdien, 28.septembrī, lietas materiālu kopijas atbilstoši Kriminālprocesa likumam tika izsniegtas apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem. Zināms, ka lietas materiāli apkopoti vairāk nekā 87 sējumos.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 20.septembrī nolēma līdz šodienai, 1.oktobrim, pagarināt pirmstiesas procesu digitālās televīzijas krimināllietā.
Kā jau ziņots, šā gada 24.augustā Piliksers vērsās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā ar ierosinājumu pagarināt pirmstiesas procesu krimināllietā par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijā. 28.augustā izmeklēšanas tiesnese Dzintra Balta nolēma pagarināt pirmstiesas procesa termiņu krimināllietā par vienu mēnesi – līdz 1.oktobrim, taču 4.septembrī krimināllietā apsūdzētā Jāņa Lozes aizstāvis, zvērināts advokāts Māris Mezītis tiesas priekšsēdētājai Velgai Gailītei iesniedza sūdzību par minēto lēmumu, norādot, ka viņš nav bijis izsaukts uz sēdi, kurā lemts par kriminālprocesa termiņa pagarinājumu.
Līdz ar to Gailīte atcēla Baltas lēmumu procesuālo pārkāpumu dēļ, jo izmeklēšanas tiesnese prokurora ierosinājumu izskatījusi bez Lozes klātbūtnes, par spīti viņa lūgumam par aicināšanu uz sēdi.
Loze 20.septembrī pēc tiesas sēdes žurnālistiem atzina, ka viņš ar šādu soli nav vēlējies kaut kādā mērā kavēt izmeklēšanas procesu. Viņš norādīja, ka četru gadu laikā pirmo reizi izmanto šādu iespēju, piebilstot, ka, iespējams, kriminālprocesa izmeklēšanas laikā ir pārkāptas cilvēktiesības.
Advokāts sola nogaidīt līdz 1.oktobrim un tad skatīties, kas notiks tālāk, pieļaujot izmantot tiesības vērsties attiecīgajās institūcijās Latvijā un pasaulē, lai vērstu uzmanību uz cilvēktiesību pārkāpumiem.
Jau ziņots, ka Piliksers 19.septembrī pieņēma lēmumu kriminālprocesu sadalīt, izdalot atsevišķā lietvedībā jaunu kriminālprocesu par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb tā dēvēto naudas “atmazgāšanu”.
Tas darīts, jo septembrī no kādas ārvalsts pēc prokurora lūguma saņemta dokumenta kopijā ir jaunas ziņas par lietā iesaistītās kompānijas “Kempmayer Media Limited” (KML) līdzīpašnieces – firmas “Ratcliff Limited” (“Ratcliff”) – labuma guvējiem, aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa.
“Ratcliff” tieši piederēja 25%, bet pastarpināti – vēl 12,5% KML pamatkapitāla. “Ratcliff” lietu kārtošanā piedalījās lietā jau apsūdzētais advokāts Loze, norāda prokuratūra.
Sākotnēji Ģenerālprokuratūra šī dokumenta kopiju saņēma ar daļēji aizklātu tekstu, bet pēc atkārtota lūguma par šādas nepilnības novēršanu šā gada septembrī tika saņemts pilna teksta apjoms.
Iepriekš aizklātajā dokumenta daļā norādītas ziņas, ka “Ratcliff Limited” labuma guvēji pastarpināti caur kādu trastu ir vairākas Latvijā dzīvojošas personas. Šīs personas nav līdz šim apsūdzēto personu skaitā un nav arī citādi bijušas iesaistītas šajā kriminālprocesā, informēja Vītoliņa.
Lai pārbaudītu jaunās ziņas un apstākļus, kas uz tām attiecas, tostarp iespējamo līdzdalībnieku darbības šāda statusa radīšanā šīm personām, būs nepieciešams apjomīgs izmeklēšanas darbs, arī papildu lūgumi par procesuālo darbību veikšanu ārvalstīs. Tas savukārt var radīt šķēršļus pašreiz esošā kriminālprocesa, kurā apsūdzētas 19 personas, pabeigšanai saprātīgā termiņā, norādīja prokuratūrā.
Izdalītais kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma (KL) 177.panta 3.daļā un 195.panta 2.daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu pazīmēm.
Kā ziņots, tā dēvētā digitālās televīzijas lieta ir saistīta ar DLRTC un KML meitasfirmas “Kempmayer Media Latvia” (“Kempmayer”) vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un uz Latviju nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonos latu.
Par digitālās televīzijas projekta tapšanu un gaitu sākta izmeklēšana un ierosināta krimināllieta pēc KL 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta par krāpšanu un pēc KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Šajā krimināllietā pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā apsūdzēts bijušā premjera un Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles firmas SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas” finanšu konsultants Harijs Krongorns.
“Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra” (DLRTC) ģenerāldirektors Guntars Spunde apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas un 15.panta 4.daļas par mēģinājumu personu grupā veikt krāpšanu lielā apjomā un pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
DLRTC māteskompānijas “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Māris Pauders apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas, 20.panta 4.daļas un 15.panta 4.daļas par lielas krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu un pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Divi bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics apsūdzēti pēc KL 319.panta 1.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību.
Bijušie LVRTC valsts pilnvarnieki Ināra Rudaka, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs un Andrians Ļublins apsūdzēti pēc KL 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību, kas radījusi zaudējumus valsts uzņēmumiem.
SIA “VP Partneri” direktoram, bijušajam apsardzes uzņēmuma “Falck apsargs” valdes priekšsēdētājam Valdim Purvinskim apsūdzība uzrādīta pēc KL 177.panta 3.daļas un 20.panta 4.daļas par lielas krāpšanas atbalstīšanu un pēc KL 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Bijušie “Kempmayer” valdes locekļi Juris Ulmanis, Jānis Svārpstons, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis apsūdzēti pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā, pēc KL 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apjomā un pēc KL 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Advokāts Loze un uzņēmējs Uldis Kokins apsūdzēti pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā un KL 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apjomā, bet advokātam Mārtiņam Kvēpam apsūdzība izvirzīta pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā.
Latvijas Neatkarīgās televīzijas valdes priekšsēdētājam Andrejam Ēķim un ar politiķi Vili Krištopanu saistītās kompānijas “Interbaltija AG” padomes priekšsēdētājam Gintam Bandēnam apsūdzība uzrādīta pēc KL 20.panta 2.daļas un 177.panta 3.daļas – par krāpšanu personu grupā lielā apmērā un šī noziedzīgā nodarījuma organizēšanu.
Šķēles kādreizējais biroja vadītājs Jurģis Liepnieks intervijā laikrakstam “Dienas Bizness” pērn paziņoja, ka digitālās televīzijas ieviesējfirmu KML dibinājis Ēķis, vēlāk ar ofšoru starpniecību piesaistot politiķi un miljonāru Šķēli. Ēķis un Šķēle to kategoriski noliedza.
Šā gada 21.septembrī Piliksers uzrādīja apsūdzību arī pašam Liepniekam. Viņam apsūdzība uzrādīta pēc KL 20.panta 2.daļas un 177.panta 3.daļas – par līdzdalību krāpšanas lielā apmērā organizēšanā, kā arī pēc Krimināllikuma 195.panta 2.daļas – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Procesuālie piespiedu līdzekļi, to skaitā drošības līdzekļi, Liepniekam nav piemēroti.
