Iespējams, Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) pēc nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas Saeimā, kas plānota 8.novembrī, pats varētu atkāpties no amata, liecina neoficiāli izskanējusī informācija.
“Tas ir zināms fakts, ka viņš atkāpsies,” teica kāds Tautas partijas (TP) biedrs.Savukārt TP valdes loceklis un Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis sacīja, ka TP patlaban koncentrējas uz nākamā gada budžeta pieņemšanu, un tas ir svarīgākais šī brīža uzdevums. Kučinskis norādīja, ka pēc budžeta pieņemšanas pašam Kalvītim ir jāizlemj, kā rīkoties tālāk.Premjera padomnieks Arno Pjatkins neapstiprināja iespējamu Kalvīša atkāpšanos pēc budžeta pieņemšanas. Tiek uzsvērts, ka valdību veidojošās koalīcijas partijas ir vienojušās kopīgam darbam nākamā gada valsts budžeta pieņemšanai, un tikai pēc tā apstiprināšanas Saeimā otrajā lasījumā varētu norisināties kādas diskusijas par valdības turpmāko darbību un tās sastāva izmaiņām. Pašlaik kuluāros jau tiek saukti vairāki iespējamie nākamā premjera vārdi.Viens no iespējamajiem variantiem ir, ka arī nākamajā valdībā premjera amats tiktu uzticēts TP, un šajā gadījumā valdības vadītāju kandidātu vidū tiek minēta kultūras ministre Helēna Demakova, finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un bijušais veselības Gundars Bērziņš, kura vārds, pēc citas informācijas, šī amata kontekstā tiekot minēts tikai konkurentu “pabaidīšanai”.Savukārt cits scenārijs paredz, ka valdības vadītāja pienākumi varētu tikt uzticēti pašreizējam iekšlietu ministram Ivaram Godmanim (LPP/LC). Latvijas Pirmās partijas/”Latvijas ceļa” frakcijas deputāts Dzintars Jaundžeikars gan norādīja, ka partija neplāno virzīt savu premjera amata kandidātu.Kuluāros izskanējuši iebildumi pret to, ka par premjeru varētu kļūt enerģiskais satiksmes ministrs. Kāds aģentūras LETA avots norādīja, ka atsevišķas nianses ministra dzīves gājumā neatbilst šim amatam.Kā ziņots, Saeima šodien ārkārtas sēde noraidīja opozīcijas ierosinājumu izteikt neuzticību Kalvītim. Par neuzticības izteikšanu Kalvītim nobalsoja 38 deputāti, bet “pret” valdības vadītāja maiņu bija 56 tautas kalpi. Balsojumā atturējās viens deputāts.Balsojumu rosinājusī partija “Jaunais laiks” (JL) uzskata, ka valdības lēmums rosināt atbrīvot no amata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Alekseju Loskutuvu rada nopietnas bažas par Latviju kā demokrātisku valsti.Sabiedrībā neapmierinātību ar Kalvīša valdību ir izraisījusi arī, daudzuprāt, valdības novilcinātā rīcība cīņā ar inflāciju un lēmumu pieņemšana šaurā personu lokā. Tā rezultātā 18.oktobrī pie Saeimas nama tika sapulcēts viens no lielākajiem piketiem pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kurā premjera atkāpšanos pieprasīja aptuveni 5000 protestētāju, bet nedēļu agrāk arodbiedrību protests pret nākamā gada budžeta projektu pulcēja ap 1000 protestētāju.Pēc plašā piketa pie Saeimas visi valdošās koalīcijas partneri atzina, ka valdībā ir izveidojusies krīze, tomēr vēlāk valdību veidojošās partijas pauda nostāju, ka Kalvīša vadībai jāturpina strādāt. Koalīcijas partijas ir izteikušās, ka Kalvīša galvenais uzdevums būs panākt nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu, un tikai pēc tam jāmeklē izeja no nestabilitātes valdībā un sabiedrības uzticības krīzes valsts varai.Apvienība “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK gan uzskata, ka Kalvīša vadīto valdību vairs negaida ilgs mūžs. Līdzīgu viedokli ir pauduši arī atsevišķi citi valdošās koalīcijas politiķi – lai arī premjers turpinās strādāt, politiķi parlamenta kuluāros prognozē, ka tas notiks ne ilgāk par mēnesi, jo pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas Kalvītis varētu no amata atkāpties.Kalvīša veidoto otro valdību Saeima ar balsu vairākumu apstiprināja pērn 7.novembrī jeb aptuveni mēnesi pēc vēlēšanām. Valdības koalīciju veido četri politiskie spēki – Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Latvijas Pirmā partija/”Latvijas ceļš”.Pirmo reizi Kalvītis valdības vadītāja amatā tika apstiprināts 8.Saeimas laikā – 2004.gada rudenī, tādējādi Kalvītis ir visilgāk valdību vadījušais politiķis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
