Brisele, 18.jūl., LETA–DPA. Apsūdzības Eiropas padomes deputāta Dika Mārtija ziņojumā par Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) nelikumīgajām pretterorisma operācijām Eiropā ir balstītas anonīmos informācijas avotos un šādi izvirzīt apsūdzības konkrētām personām ir nepieņemami, uzskata Eiropas Parlamenta deputāti, kas arī ir veikuši paši savu izmeklēšanu par CIP darbībām terorisma apkarošanas kampaņas ietvaros.
Eiropas padome ir demokrātijas veicināšanas un cilvēktiesību aizsardzības organizācija, kurā ietilpst 47 Eiropas un Āzijas valstis. Savukārt Eiropas Parlaments ir Eiropas Savienības institūcija. Abas atšķirīgās institūcijas ir veikušas izmeklēšanas par pretrunīgi vērtētajām CIP pretterorisma aktivitātēm Eiropā.
Gan viena, gan otra institūcija apsūdz vairākas Eiropas valdības par to, ka tās ir pārkāpušas cilvēktiesību normas, ļaujot savu gaisa telpu izmantot CIP lidmašīnām, kas pārvadājušas par terorismu aizdomās turamas personas.
Tomēr Eiropas padomes ziņojumā ir izvirzītas apsūdzības arī konkrētām dalībvalstu valdībām un amatpersonām.
«Ir ārkārtīgi bīstami balstīt apsūdzības pret kādu personu anonīmos ziņojumos,» pēc Eiroparlamenta deputātu grupas sēdes, kas bija veltīta CIP slepeno cietumu lietas ziņojumam, norādīja deputāts Jans Viersma no Nīderlandes.
Publiskojot informāciju, «mēs vienmēr esam nodalījušo to, ko mēs varam pierādīt, no tā, ko mēs domājam,» norāda deputāts.
Nesen ar ziņojumu par CIP slepeno cietumu lietas izmeklēšanu klajā nāca Eiropas padomes deputāts Diks Mārtijs.
Izmeklēšanas laikā Mārtijs ir intervējis vairāk nekā 30 Eiropas un ASV izlūkošanas dienestu darbiniekus, kuru identitāte gan ziņojumā nav atklāta. Ja informāciju sniegušo vārdi būtu zināmi, viņus dzimtenē varētu tiesāt par valsts nodevību, norāda Mārtijs.
Arī vairāki bijušie CIP cietumos ieslodzītie Mārtijam ir snieguši savas liecības. Tajās norādīts, ka cietumos viņi nav pietiekami labi baroti, kameras bijušas ļoti mazas, ieslodzītie ir cietuši no pārmērīga karstuma vai aukstuma un ieslodzījuma laikā viņi vairākas nedēļas ir pavadījuši pilnīgā nošķirtībā no ārpasaules.
Mārtija veiktajā izmeklēšanā norādīts, ka CIP cietumi, kuros nelikumīgi ir ievietoti par terorismu aizdomās turētie indivīdi, no 2002. līdz 2005.gadam ir atradušies Polijā un Rumānijā. Savukārt vairāki citi CIP aizturētie cilvēki no Eiropas vesti uz nopratināšanas vietām un cietumiem Ēģiptē un Afganistānā.
Slepeno cietumu izveidošanu apstiprināja Polijas un Rumānijas augstākās amatpersonas, apgalvo Mārtijs. CIP cietumi atradušies Stare Kejkuti Polijas ziemeļaustrumos un Rumānijas armijas slepenā dienesta gaisa bāzē Melnās jūras piekrastē.
Mārtija apsūdzēto valstu valdības noliedz, ka to teritorijās CIP cietumi ir atradušies, tomēr pat ASV prezidents Džordžs Bušs ir atzinis, ka ārzemēs slepenie CIP cietumi tiešām ir pastāvējuši. Tiesa, ASV prezidents nav minējis nevienu konkrētu ārzemju valsti, kur CIP cietumi būtu atradušies.
Jūnija beigās Eiropas padome uzklausīja Mārtija ziņojumu un pieņēma aicinājumu 47 dalībvalstu valdībām veikt izmeklēšanu par CIP nelegālajām darbībām.
