Rīga, 1.okt. Aprēķini liecina, ka Latvijas Bankas (LB) administratīvie izdevumi uz vienu iedzīvotāju pērn sasniedza aptuveni 9,5 latus uz vienu iedzīvotāju, kas ir krietni vairāk, kad no viena iedzīvotāja tiek tērēts Igaunijas un Lietuvas centrālo banku administratīvajiem izdevumiem, šodien vēsta laikraksts “Dienas Bizness”.
Katram Igaunijas iedzīvotājam pērn Igaunijas centrālās bankas uzturēšana izmaksāja nedaudz vairāk par 8 latiem, bet Lietuvā centrālās bankas administratīvie izdevumi bija aptuveni 5 lati uz vienu iedzīvotāju. Turklāt, kā laikrakstam norādīja vairāki avoti, Lietuvas centrālā banka veic arī komercbanku uzraudzību, ar ko Latvijā jau kopš 2001.gada nodarbojas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).Lūgts komentēt izmaksu atšķirības, LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis minēja, ka Eiropas Centrālo banku sistēmā valstu centrālo banku pakalpojumu apjoms un kvalitāte atšķiras, kur viens no uzskatāmākajiem piemēriem – vai tā nodrošina filiāļu, proti, skaidras naudas apstrādes tīkla sniegtos pakalpojumus. Tāpēc izmaksas nevar uzskatīt par kādu universālu rādītāju, kas der dažādu centrālo banku darbības salīdzinājumam.
Grāvītis aicināja par izdevumu segšanu ielūkoties LB likumā (26.(2) pants), kurā rakstīts: Bankas padome izskata un apstiprina bankas gada budžetu, nosakot, ka visi bankas izdevumi sedzami no bankas ieņēmumiem. Laikraksts apskatīja visu Baltijas valstu Centrālo banku pagājušā gada pārskatus, kuros apskatāmie (citu darbību) izdevumi īpaši neatšķīrās, jo tajos ietvertas gan personāla izmaksas, amortizācija, monētu un banknošu drukāšanas izdevumi, gan arī administrācijas izdevumi.
Salīdzinot ar Igaunijas un Lietuvas centrālo banku līdzīgām pozīcijām, var secināt, ka LB bijis augstāks vidējais atalgojums uz vienu darbinieku, naudas drukāšanas izdevumi katrā valstī atšķiras, tāpat arī amortizācijas izmaksas. Tomēr šie izdevumi kopā Latvijā bija lielākie starp visām Baltijas valstīm.
“Latvijas Bankai izdevumu bāze radās laikā, kad viņi veica funkcijas, ko tagad veic FKTK, proti, uzraudzīja komercbankas. Diemžēl izdevumus neviens nesamazina,” norāda Saeimas Budžeta un finanšu ( nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns (TP). Lai arī likuma “Par Latvijas Banku” 43. pants nosaka, ka centrālās bankas uzraudzību veic Saeima, parlaments līdz šim nav īpaši analizējis Latvijas Bankas administratīvos izdevumus, viņš atzina.
Latvijas Bankas saimnieciskās darbības un finanšu pārskatu revīziju veic īpaši izveidota revīzijas komisija, kuras personālsastāvu apstiprina Valsts kontrole, tomēr, kā atzina valsts kontroliere Inguna Sudraba, arī šī revīzijas komisija nevērtē administratīvo izdevumu lietderīgumu. “Saskaņā ar Latvijas Bankas likumu, es apstiprinu revīzijas komisiju, kas sastāv no privātās kompānijas auditoriem un Valsts kontroles darbiniekiem. Bankas finanšu līdzekļu izlietojums tiek vērtēts pēc tiem pašiem principiem kā ministriju finanšu līdzekļu izlietojums – vai tiek ievēroti likumi, kādi ir regulējumi. Taču izdevumu lietderība, saprātīgums un pamatotība vērtēta netiek,” skaidro Sudraba, piebilstot, ka Saeimai, kas veic Latvijas Bankas uzraudzību, būtu jāvērtē arī tās izdevumi.
Viņa neslēpj, ka pēc revīzijas Latvijas Bankai ieteikts sakārtot piemaksu sistēmu. “Tas būtu pilnīgi normāli un pareizi, ka jebkuras publiskas institūcijas finanšu līdzekļu izlietojuma lietderība tiek izvērtēta,” uzsver valsts kontroliere.
Tomēr LB apsardzei šogad paredzētā summa ir 3 miljoni latu – tēriņi tiek pamatoti ar nepieciešamību būt gataviem iekļauties bruņotajos spēkos. Attiecīgie līdzekļi no NATO valsts budžeta programmā Valsts aizsardzība un integrācija NATO tiks novirzīti tieši LB apsardzes nodrošināšanai.
