Rīga, 20.jūl. Latvijas pilsone Elīna Erlmane strīdā Zviedrijā ir uzvarējusi vietējo prokuratūru, kura viņai Latvijas pilsonības dēļ liedza piedalīties konkursā uz darba vietu, ziņo laikraksts «Diena».
Latviete kompensācijā saņems 10 000 Zviedrijas kronu (766 latus) un jaunu darbu.
Darba piedāvājums uz prokurora asistentes vietu ar darbā iekārtošanas firmas «Proffice» starpniecību bija publicēts Zviedrijas Nodarbinātības dienesta interneta lapā. Uzzinot, ka Erlmane ir Latvijas pilsone, iespēja piedalīties konkursā uz darba vietu viņai tika liegta, taču vēlāk izrādījās, ka Zviedrijas prokuratūra bija sniegusi nepatiesu informāciju par Zviedrijas pilsonības prasību šim amatam.
Saņemot telefonisku atteikumu, Erlmane iesniedza pieteikumu Zviedrijas diskriminācijas tiesībsargam DO, kas šo lietu pārsūtīja tālāk valsts sektorā nodarbināto arodbiedrībai. Tās atbilde bija īsa: «Zviedrijas pilsonība ir viena no pamatprasībām, kas publicēta darba piedāvājumā, tāpēc mēs šo lietu tālāk neizskatīsim.»
DO nekavējoties sāka gatavot prasību Zviedrijas darba tiesā, atsaucoties uz likumu par diskriminācijas novēršanu etnisku, reliģisku vai uzskatu atšķirību dēļ, pieprasot 80 000 kronu lielu kompensāciju par aizvainojumu, ko izraisījusi diskriminējošā attieksme no Zviedrijas prokuratūras puses. Tiesas process gan nesākās, jo konflikts tika atrisināts, abām pusēm savstarpēji vienojoties.
«Tas nostāda neizdevīgā situācijā cilvēkus ar citādu etnisko izcelsmi, jo pārsvarā viņi ir tie, kam nav Zviedrijas pilsonības. Šāda prasība šim amatam nav pamatota,» vēstulē prokuratūrai rakstīja tiesībsardze diskriminācijas jautājumos Katri Linna. Saskaņā ar likumu par darbu valsts institūcijās pretendentam jābūt Zviedrijas pilsonim, lai varētu kandidēt uz prokurora amatu, kā arī uz dažiem administratīviem pienākumiem prokuratūrā, kam nepieciešama attiecīga pielaide. Minētā amata ietvaros šādus pienākumus nebija paredzēts veikt.
«Esmu pārsteigta, ka arodbiedrība šo lietu nepārbaudīja. Viņiem taču ir nepieciešamie resursi, spēcīgi juristi,» sacījusi Erlmane. «Katru mēnesi es maksāju arodbiedrības nodevu, lai nepieciešamības gadījumā varētu saņemt vajadzīgo palīdzību. Diskriminācijas tiesībsargs to sniedza par velti.»
Negaidot lietas galīgo iznākumu, Erlmane pieteicās uz līdzīgu darbu prokuratūrā un drīz vien saņēma uzaicinājumu uz darba interviju. «Pusstundu ilgā intervija bija pozitīva un jauka. Viņi man pat piedāvāja izvēlēties divas alternatīvas darbavietas.»
Erlmane, kurai tagad ir cits pastāvīgs darbs, nepieņēma prokuratūras darba piedāvājumu. «Es gribēju darbu pēc nopelniem, nevis kā kompensāciju par kādu kļūdu.»
Lietas iznākumu viņa komentē lakoniski: «No vienas puses, ir patīkami, ka prokuratūra atzina savu vainu. No otras – te īsti nav ko svinēt.»
