Rīga, 26.jūl. Latvijas Pasta vadība aicina darbiniekus nestreikot, jo jautājums par darbinieku algas paaugstināšanu jau tiek risināts kontekstā ar valsts atbalstu nerentablo pasta nodaļu uzturēšanā un preses piegādei laukos, informēja Latvijas Pasta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inese Kreicberga.
Latvijas Pasta vadības un arodbiedrības viedoklis neatšķiras – pasta darbinieku algas ir jāpaaugstina. Pirmdien, 30.jūlijā, abas puses tiksies, lai apspriestu pasta darbinieku algas palielināšanas jautājumu, sacīja Kreicberga.
Tā kā Latvijas Pasts strādā brīva darbaspēka konkurences apstākļos un ikdienā konkurē ar citiem uzņēmumiem, algas tiek maksātas tādā apjomā, cik uzņēmums var atļauties, uzsvēra Kreicberga.
«Neskatoties uz pasta zaudējumiem 2006.gadā, Latvijas Pasts pērn paaugstināja darbinieku algas par 25% un turpinās tās palielināt arī turpmāk,» sacīja Kreicberga un norādīja, ka algu palielināšana ir atkarīga no pasta ekonomiskās situācijas.
«Latvijas Pasts jau nedēļas sākumā aktualizēja šo jautājumu, kā arī regulāri tiekas ar arodbiedrību, tāpēc ceram uz veiksmīgu problēmas risinājumu,» norādīja Latvijas Pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs.
Viņš uzsvēra, ka algu pieaugums ietekmē arī pakalpojumu pašizmaksu un cenas, tāpēc algu palielināšana varētu notikt pakāpeniski. Šis jautājums ir jārisina, noturot līdzsvaru starp algu palielinājumu, pakalpojumu pašizmaksu un cenu, pretējā gadījumā tas var radīt jaunas problēmas lauku iedzīvotājiem, jo pakalpojumiem laukos ir krietni lielākas izmaksas mazā iedzīvotāju blīvuma dēļ.
«Tas, cik ātri mums izdosies atrisināt šo problēmu, ir atkarīgs no tā, vai saņemsim no valsts atbalstu pakalpojumiem, kas ir vitāli svarīgi sabiedrībai, bet ir zaudējumus nesošs pastam – preses piegāde laukos un lauku pasta nodaļas,» sacīja Škodovs.
Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) nepieļāva iespēju, ka valsts varētu dotēt atsevišķus pasta pakalpojumus. Ja Latvijas Pasts nevarot tikt galā ar savām problēmām, tad, pēc premjera vārdiem, jāliberalizē pasta tirgus.
Kalvītis uzsvēra, ka pastam ir daudz resursu strādāt ar modernajām tehnoloģijām un sabalansēt savus izdevumus.
Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) cer, ka pastnieku streiks tomēr nenotiks, jo tas nav problēmas risinājums.
Pasta darbinieku un sakaru darbinieku arodbiedrības prasību palielināt atalgojumu Satiksmes ministrija (SM) uzskata par pamatotu, taču patlaban ir pāragri izteikt konkrētus priekšlikumus par Latvijas Pasta aktuālajām problēmām un iespējamiem risinājumiem.
Nākamajā nedēļā Šlesers, Škodovs un Latvijas Pasta padomes priekšsēdētājs Juris Radzēvičs turpinās apspriedi, lai meklētu kompleksu problēmu risinājumu, un sarunās ir jāatrod labākais kompleksais problēmu risinājums gan no patērētāja, gan no uzņēmējdarbības, gan no pasta darbinieku viedokļa, norādīja SM.
Trīs nedēļu laikā SM kopā ar Latvijas Pastu izstrādās priekšlikumus pasta attīstības koncepcijai, kuru virzīs izskatīšanai valdībā.
Jau ziņots, ka pastnieki vienojušies par streiku, taču pagaidām tiek formulētas prasības, kādas tiks izvirzītas Latvijas Pastam, informēja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības pārstāvis Mārtiņš Pužulis.
Oficiāli par streiku tiks paziņots pirmdien, 30.jūlijā, kad tiks iesniegtas prasības darba devējam, sacīja Pužulis un piebilda, ka normatīvie akti noteic, ka streiks var notikt ne agrāk kā septiņas dienas pēc oficiāla paziņojuma.
«Ja izlemsim rīkot, piemēram, piketu vai mītiņu, tas notiks ne agrāk kā mēnesi pēc oficiālā paziņojuma,» sacīja Pužulis.
Pastnieki nolēmuši streikot, jo viņu darbam noteikta neadekvāta samaksa – pastniekiem jāceļas agri no rīta un jānostaigā vairāki kilometri, iznēsājot avīzes, taču viņu darbs netiek pienācīgi atalgots.
«Ar 120 latu algu nevar izdzīvot. Pieprasām vismaz 250 latus un lai paaugstināšana sāktos jau šogad,» laikrakstam «Diena» iepriekš sacīja Latvijas Pasta darbinieku arodbiedrības vadītāja Regīna Šmitmane.
Jau ziņots, ka Latvijas Pasts pērn strādāja ar 4,8 miljonu latu zaudējumiem – 3,2 miljonu latu zaudējumus nesa preses abonēšanas un piegāde, mīnusus uzņēmumam nesa arī nerentablās pasta nodaļas.
Latvijas Pasts uzskata, ka jāizveido fonds, no kura jāfinansē preses piegāde lauku teritorijās ar zemu apdzīvotības līmeni, kur piegāde ir visdārgākā.
SM, kas ir Latvijas Pasta kapitāldaļu turētāja, norāda – jautājumu par fonda izveidi un to, vai tajā iekļaujama arī preses piegāde, jārisina darba grupai, kas ar premjera rīkojumu apstiprināta tikai 23.jūlijā, līdz ar to par konkrētiem piedāvājumiem spriest ir pāragri. Darba grupai priekšlikumi jāizvirza līdz nākamā gada 1.martam.