Rīga, 27.sept. “Latvijas pasts” (LP) pagaidām nav pieturējies pie augustā ar satiksmes ministru Aināru Šleseru (LPP) un izdevējiem panāktās vienošanās, ka preses piegādes tarifiem nākamgad jāpieaug inflācijas plus 5% apmērā, un vakar izdevēji iepazīstināti ar piedāvājumu, kurā, pēc Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) viceprezidenta Guntara Līča teiktā, tarifi ir krietni augstāki.
Kā raksta laikraksts “Diena”, nacionāla mēroga laikraksta piegāde šogad izmaksāšot aptuveni 2,5 latus par avīzi mēnesī, savukārt nākamgad, kā liecina piedāvājums, LP vēlas šīs izmaksas celt līdz 4,6 latiem jeb par aptuveni 90%. Reģionālās preses piegādes izmaksu sadārdzinājums sasniegtu aptuveni trīs reizes – no aptuveni 0,42 latiem līdz 1,26 latiem.LPIA ir noskaņota turpināt sarunas par piegāžu sadārdzināšanās apmēru, tādēļ arī gaidāmais abonēšanas cenu pieaugums pagaidām netiek konkretizēts. LP no komentāriem atteicies, nepaskaidrojot pat to, kādēļ izdevējiem iesniegtais piedāvājums tik krasi atšķiras no savulaik apspriestā, kā arī pašu prognozētā 50% pieauguma gadījumā, pat ja valsts nedotētu nozari.
Lūgts komentēt LP atkāpšanos no vienošanās, Šlesera padomnieks Edgars Vaikulis teicis, ka uzņēmums esot informējis, ka piegādes maksas kāpums var sasniegt 60%, taču ministrs to tikai pieņēmis zināšanai, jo darbs pie tarifiem vēl turpinās.
Kā norādījis SIA “Kurzemes vārds” direktors Andis Rozītis, formula “inflācija plus 5%” izdevējiem bijusi “sagremojama”, taču tagad LP izteiktais piedāvājums izraisījis neizpratni. “Būs jānoskaidro, kas ir pazaudēts tulkojumā,” teicis Rozītis.
Lai gan abonēšanas cenu pieaugums gaidāms inflācijas dēļ, gatava risinājuma tik liela pieauguma gadījumā nav, sacījis izdevniecības “Dienas bizness” valdes priekšsēdētājs Gastons Neimanis, norādot, ka ar LP būs jārunā par kompromisu. Kā informēja Līcis, piektdien, 28.septembrī, par LP piedāvājumu spriedīs reģionālā prese, savukārt nākamnedēļ LPIA plāno nākt klajā ar savu viedokli.
Pēc sanāksmes dalībnieku stāstītā, arī paaugstinot tarifus piedāvātajā apmērā, LP trūktu vēl ap 2,2 miljoniem latu, kas būtu jānodrošina universālā pakalpojuma finansēšanas mehānismam. Par šo jautājumu atbildīgais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Edvīns Karnītis stāstījis, ka darba grupa gandrīz vienojusies par kvalitātes prasībām, kā arī pakalpojumu kopu, kas pienāksies cilvēkiem, kas tos nevar atļauties. Subsidētajos pasta pakalpojumos plānots iekļaut vēstuļu, paku un abonētās preses piegādi, kā arī pensiju un pabalstu maksāšanu. Darba grupa arī plāno, ka iemaksas universālā pakalpojuma finansēšanai būs jāveic visiem attiecīgo pakalpojumu sniedzējiem.
Baumas, ka no iemaksu veicēju rindām “svītrotas” kurjerpasta firmas, viņš noliedza, skaidrojot tās ar šo uzņēmumu mēģinājumiem izlobēt sev atvieglojumus Eiropas līmenī. Valdību ar modeli plānots iepazīstināt līdz 1.novembrim.
Kā ziņots, jautājumu par piegādes cenu pieaugumu LP aktualizēja jūlijā, paziņojot, ka abonētās preses piegāde un nerentablās pasta nodaļas uzņēmumam rada lielus zaudējumus, turklāt trūkst līdzekļu darbinieku algu paaugstināšanai. Augustā valdība atbalstīja LP priekšlikumu veidot Pasta banku, kā arī iekļaut preses piegādi universālajā pakalpojumā. Konkurences padome konstatējusi, ka LP izmantojis stāvokli tirgū, turot zemas cenas.
