Rīga, 11.sept. Ģenerālprokurors Jānis Maizītis atbalsta kriminālatbildības noteikšanu par telefona sarunu noklausīšanās ierīču glabāšanu.
Kriminālatbildību par šādu rīcību varētu paredzēt, ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī, kad lielākā daļa sabiedrības ir nobažījusies par to, kādas personas noklausās tālruņu sarunas un kuru personu rīcībā ir ierīces, lai to spētu izdarīt, šodien Saeimas Juridiskajā komisijā atzina ģenerālprokurors.Viņš gan pieļauj, ka pēc pāris gadiem situācija varētu būt mainījusies.
Saeimas Juridiskās komitejas priekšsēdētājs Mareks Segliņš (TP) žurnālistiem pēc sēdes pastāstīja, ka deputāti vienojušies sagatavot izmaiņas Krimināllikumā, lai paredzētu kriminālatbildību par tādu ierīču glabāšanu, ar kurām var veikt operatīvās darbības.
Pagaidām gan definīcijas vēl neesot, taču visdrīzākajā laikā komisija to sagatavos.
Patlaban kriminālatbildība ir paredzēta par sarunu nelikumīgu noklausīšanos, taču noklausīšanās iekārtas glabāt nav aizliegts.
Saeimas komisijas deputāti šodien uz sēdi bija uzaicinājuši Maizīti, lai izvaicātu viņu par to, kā norit resoriskā pārbaude par sarunu noklausīšanos.
Maizītis sākumā deputātiem īsumā pastāstīja par šo pārbaudi, taču tās nianses un taktiskos soļus bija gatavs klāstīt tikai slēgtā sēdē.
Ģenerālprokurors apstiprināja, ka prokuratūrā ir uzsākta pārbaude par žurnālista Lato Lapsas iesniegtajiem materiāliem un tie esot gana atšķirīgi no tās informācijas, kas publiski pieejama grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis”.
Jau ziņots, ka, iespējams, tikušas noklausītas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam, un, iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis”.
Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī.
Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par “pareizo” tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, “pareizu” spriedumu gatavošanu – pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem u.c.
Jau ziņots, ka pirms nedēļas Saeima pēc 34 opozīcijas deputātu pieprasījuma izveidoja parlamentāro izmeklēšanas komisiju par iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā.
