Rīga, 17.sept. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja Velga Gailīte aizvadītājā pirmdienā atcēlusi iepriekš tiesneses Dzintras Baltās lēmumu par digitālās televīzijas lietas pirmstiesas izmeklēšanas termiņa pagarinājumu par vienu mēnesi – līdz 1.oktobrim, un lieta nodota jaunai izskatīšanai citam izmeklēšanas tiesnesim, vēsta laikraksts “Diena”.
Kā uzsver laikraksts, Gailītes lēmums šīs krimināllietas izmeklēšanā ir negaidīts pavērsiens, jo esot radījis divējādi tulkojamu situāciju. Proti, atsevišķi ar lietu saistīti juristi uzskata, ka līdz ar to kriminālprocess šajā lietā beidzies 3.septembrī, bet pēc šī datuma uzrādītās apsūdzības neesot spēkā. Tā kā nav arī lēmuma par lietas nodošanu tiesai, neesot spēkā arī visas līdz 3.septembrim 15 personām celtās apsūdzības, tāpat kā neesot spēkā apsūdzētajiem noteiktie drošības līdzekļi.Savukārt procesa virzītāja, prokurora Edvīna Piliksera ieskatā tas tā nav. Viņaprāt, Gailītes lēmums neietekmē kriminālprocesa gaitu, nenozīmē, ka process ir pabeigts, un neatceļ līdz šim uzrādītās apsūdzības.
Lūgumu par pēdējo izmeklēšanas termiņa pagarinājumu no 3.septembra līdz 1.oktobrim Piliksers iesniedza 24.augustā, bet Baltā to apmierināja 28.augustā.
Piliksers Gailītes lēmumu saņēmis tikai piektdien pēcpusdienā. No tā izriet, ka Gailīte lēmumu par termiņa pagarinājumu atcēlusi, pamatojoties uz lietā apsūdzētā, ar Andra Šķēles darījumiem saistītā advokāta Jāņa Lozes aizstāvja sūdzību, raksta laikraksts.
Piliksers atturējies vērtēt, kāpēc sūdzība iesniegta un atzina: “Manā prokurora praksē tā vēl nav bijis, kad kāds apstrīd pirmstiesas izmeklēšanas termiņa pagarinājumu.”
Jautāts, kāpēc sūdzību iesniedzis, Loze paskaidrojis, ka izmantojis Kriminālprocesa likumā viņam noteiktās iespējas, lai aizstāvētu savas tiesības. Viņš uzskata, ka “viss šis process ir nepamatots jau no paša sākuma”. Turklāt prokuratūra to arī nepamatoti vilkusi garumā. Gailītes lēmums, kas Lozes skatījumā nozīmē, ka digitālās TV lietas kriminālprocess ir izbeigts 3.septembrī, ka nepastāv apsūdzētajām personām noteiktie ierobežojumi un arī apsūdzības, jo nav lēmuma par krimināllietas nodošanu tiesai, ir jaunums Latvijā praksē. “Manuprāt, tas ir šoks prokuratūrai,” vērtēja Loze un piebilda, ka tas skaidri parāda, ka pirmstiesas izmeklēšanas nevar vilkt garumā.
Pirmstiesas izmeklēšanas termiņš ir būtisks, jo to ierobežo Kriminālprocesa likums, kas runā par apsūdzētās personas tiesībām uz izmeklēšanas pabeigšanu saprātīgos termiņos un procesa izbeigšanu, ja sapratīgi termiņi netiek ievēroti. Sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanā, kāda ir digitālās TV lieta, maksimālais izmeklēšanas termiņš ir 24 mēneši. Deviņām digitālās TV lietā apsūdzētām personām, ņemot vērā KP likuma spēkā stāšanos, šis termiņš beidzas 1.oktobrī. Līdz tam prokurors arī bija plānojis pieņemt lēmumu par lietas pabeigšanu un nodošanu tiesai.
Piliksers atzinis, ka izmeklēšanu digitālas TV lietā aizvien plāno pabeigt līdz 1.oktobrim. Konkrētākas ziņas par lietas virzību atlikušajās divās nedēļās viņš kategoriski atteicās sniegt.
Neoficiāla informācija, kas esot “Dienas” rīcībā, liecinot, ka, visticamāk, nedēļas laikā prokurors varētu izlemt par lietā aizdomās turētā, bijušā Šķēles runasvīra Jurģa Liepnieka, un arī paša Šķēles statusu. Patlaban Liepnieks, kurš pērn decembrī publiskā intervijā ļāva nojaust, ka patiesie “Kempmayer” īpašnieki bija Latvijas neatkarīgās televīzijas šefs, aprīlī apsūdzētais Andrejs Ēķis un Šķēle, ir aizdomās turētais, bet Šķēle – liecinieks. Neoficiāli tiekot arī uzsvērts, ka apsūdzība kā organizatoram būs vai nu Liepniekam vai Šķēlem. Netiekot gan arī izslēgts, ka prokurora lēmums varētu būt nevis par apsūdzības uzrādīšana kādai no abām personām, bet gan par lietas sadalīšanu, no krimināllietas izdalot atsevišķu kriminālprocesu par Šķēles saistības ar projekta organizatoriem noskaidrošanu, raksta laikraksts.
Digitālās TV lieta saistīta ar desmitiem miljonu vērtu ciparu televīzijas ieviešanas projektu, kuru bija plānots veikt ar britu pastkastītes firmas “Kempmayer Media Ltd”, valsts AS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un tās meitasfirmas “Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs” starpniecību.
