Latvijas Pacientu tiesību biroja (LPTB) pārstāvjus uztrauc jautājums, kas turpmāk aizstāvēs pacientu tiesības valsts līmenī, šodien informēja LPTB valdes locekle Signe Dauškane-Platace konferencē, kuras laikā paziņoja par LPTB darbības pārtraukšanu.
LPTB biedre Solvita Olsene konferences laikā pauda bažas, ka patlaban nav nevienas citas institūcijas valsts līmenī, kas sniegtu cilvēkiem informāciju par veselības aprūpi kopumā. Arī Platace informēja, ka valsts iestādes nespēj sniegt kvalitatīvu informāciju cilvēkiem par pacientu tiesībām – nedz Veselības inspekcijā (VI), nedz Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrā (VOAVA).Nepietiekamā finansējuma dēļ LPTB beidzot savu darbību, valstī vairs nav iestādes, kas kvalitatīvā līmenī cilvēkus informētu par viņu kā pacientu tiesībām, teica Platace. Olsena pauda arī viedokli, ka Latvijā netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība pacientu tiesību jautājumiem valsts līmenī.Olsena informēja, ka līdz 2002.gadam principā neviens iepriekš valstī nezināja, kas ir pacientu tiesības. 2002.gada 21.augustā LPTB uzsāka savu darbību kā nevalstiskā organizācija (NVO).LPTB pārstāve informēja, ka biedrība aktīvi darbojās, lai risinātu pacientu tiesības. Biedrība veicināja sabiedrības labumu pacientu tiesību jomā, informējot pacientus, medicīnas personālu, tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus un visu sabiedrību kopumā par pacientu tiesībām, to saturu un veselības sistēmu kopumā.Neskatoties uz sākotnēji daudzu skeptisko attieksmi, tika aizsākta laba sadarbība ar ārstniecības personām, un birojs bieži uzsvēra, ka valstij vairāk jādomā par ārstniecības personu atbilstošiem darba apstākļiem un atalgojumu, uzsvēra Olsena.LPTB savas septiņu gadu darbības laikā sniedzis tūkstošiem konsultāciju par pacientu iespējām aizstāvēt un izmantot savas tiesības Latvijas veselības aprūpē, informēja iedzīvotājus. Cilvēki arī izrādīja lielu interesi par pacientu tiesību jautājumiem un bieži vērsās pie biedrības ar sev aktuāliem jautājumiem, teica Olsena.Tāpat arī biroja pārstāvji regulāri sniedza komentārus un piedalījās dažādās darba grupās Veselības ministrijā un Saeimā, kā arī citās institūcijās, nesaņemot nekādu finansiālu atbalstu.2002.gadā LPTB saņēma 647 pacientu sūdzības, 2003 gadā – 1071, 2004.gadā – 1372, 2005.gadā – 1188, 2006.gadā – 1083 pacientu sūdzības.”Darbs, ko ir paveicis LPTB, ir neatsverams, par spīti nelielajam finansējumam,” teica Olsena.Biedrība septiņu gadu laikā darbojās ar 90 tūkstošu lielu budžetu. Biroja darbību finansiāli atbalstīja Sorosa fonds Latvijā, Nīderlandes sadarbības fondi Centrālajā un Austrumeiropā, ASV vēstniecība Latvijā, Baltijas Amerikas Partnerattiecību programma, Pasaules Veselības organizācija un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.Olsena uzsvēra, ka LPTB ir pierādījums tam, ka veselības aprūpē ir iespējams sasniegt progresu arī ar minimāliem finansiāliem līdzekļiem. LPTB biedri savas darbības laikā paši regulāri strādāja, nesaņemot atalgojumu.Platace ziņoja, ka biedrība divus pēdējos gadus ir mēģinājusi iegūt papildu finansējumu, lai LPTB varētu turpināt savu darbību, tomēr tas nav izdevies.”Mūsu resursi ir izsmelti. Esam savas funkcijas izpildījuši,” teica Olsena, izsakot cerību, ka valsts iestādes turpinās biroja aizsākto darbu pacientu tiesību aizsardzības sfērā.LPTB bijušais valdes priekšsēdētājs Agris Bitāns pauda gandarījumu, ka pateicoties biedrības darbībai, cilvēki tagad zina, kas ir pacientu tiesības un ka tās var aizstāvēt.Kā pastāstīja LPTB direktore Liene Šulce, LPTB bija viena no tām NVO, kura var lepoties ar nopietnām un sabiedrībai nepieciešamām aktivitātēm vairāku gadu garumā, tādējādi palīdzot pildīt arī atsevišķu valsts institūciju funkcijas.Kā uzsvēra LPTB direktore, pienākusi situācija, kad NVO sektors Latvijā ir lielās finansiālās grūtībās. Pienācis laiks saprast, ka profesionālu ekspertu darbs, kuri patiesi aktīvi darbojas, lai panāktu reālus un taustāmus rezultātus Latvijas sabiedrības interesēs, ir jānovērtē un jāstimulē.”Situācija, kad nav pat neliela finansējuma, lai nodrošinātu profesionālu darbinieku atalgojumu, telpu īri un pamata administratīvās izmaksas, lai varētu sniegt tik nepieciešamās konsultācijas, prakses izpēti, sniegt ierosinājums likumdošanas jomā, ir nožēlojama un nepieņemama demokrātiskā valstī, kura turklāt vēlas strauju attīstību,” sacīja Šulce.LPTB uzskata, ka ir paveikts daudz ar nelieliem līdzekļiem, kuri administratīvajām izmaksām tika piesaistīti no ārvalstu vēstniecībām, fondiem. Tomēr Šulce ir pārliecināta, ka šī prakse ir jāmaina un jāatgādina valstij par lielajiem ieguvumiem, ko tai sniedz aktīvas NVO.Kā uzskata LPTB direktore, biroja līdzšinējā sadarbība ir bijusi ļoti veiksmīga gan ar masu mediju pārstāvjiem, gan dažādām organizācijām Latvijā, par ko viņa izsaka lielu pateicību.Pēdējā laikā finansiālās grūtības piemeklējušas vairākās NVO, piemēram, sabiedrību par atklātību “Delna”, organizāciju “Glābiet bērnus”, “Latvijas Jaunatnes padomi”.Kā norāda “Delna”, NVO finansējuma situācija valstī principiāli mainījusies kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un to organizācija izjūt tiešā veidā.Latvijas NVO vairs nav pieejams neviens attīstības sadarbības avots no ārvalstīm darbam Latvijā, kas salīdzinoši lielā apjomā bija pieejami iepriekš. Pieejamais valsts finansējums NVO ir minimāls un neatbilst NVO vajadzībām.
