Rīga, 27.jūn. Latvijas darba tirgū nepastāv gandrīz nekādas reālas nodarbinātības iespējas cilvēkiem ar garīgo invaliditāti, kas ir acīmredzama, piemēram, garīgās attīstības traucējumi, vai kas ir fiksēta, darba attiecības uzsākot, uzrādāmos oficiālos dokumentos, secināts Labklājības ministrijas uzdevumā veiktā SIA «Market Lab» pētījumā.
Pētnieki atzīmē, ka šādu situāciju veido galvenokārt sabiedrības, tostarp darba devēju, nostāja pret cilvēkiem ar garīgām saslimšanām, nevis riska grupas patiesās darba spējas un vēlme iesaistīties darbā.
Galvenie faktori, kas veicinātu cilvēku ar garīgā rakstura traucējumiem nodarbinātību, ir sociālā atbildība.
Vairāk nekā divas trešdaļas jeb 69% darba devēju uzskata, ka visspēcīgākā motivācija ir vajadzība sniegt palīdzību savu iespēju robežās un izjust gandarījumu par savu devumu sabiedrības labā. 62% darba devēju motivējošs būtu kāds finansiālais pamudinājums, jūtamu nodokļu atvieglojumu veidā.
Galvenie faktori, kas kavē cilvēku ar garīgā rakstura traucējumiem nodarbinātību, ir nepiemēroti darba apstākļi un intensīvs darba raksturs, ko par visai būtisku šķērsli iespējamajai sadarbībai uzskata vairāk nekā 70% aptaujāto darba devēju.
Grūtības nodrošināt darbu samazināta stresa apstākļos būtu 45% uzņēmumu. Stresu darbā par būtisku šķērsli šo cilvēku nodarbināšanā atzīst 65% darba devēju.
Aptuveni pusei no aptaujātajiem uzņēmumiem būtu iespējams nodrošināt noteikta darba vadītāja vai darbaudzinātāja palīdzību, tomēr mazliet lielāks ir to vadītāju skaits, kas uzskata, ka nepieciešamība pēc darbaudzinātāja vai uzrauga ir būtisks šķērslis cilvēku ar garīgā rakstura saslimšanām iekļaušanai.
Visai maz darba devēju ir iesaistījušies programmās, kas ir saistītas ar cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbināšanu. No pētījuma «NVA sniegto pakalpojumu vērtējums» izriet, ka par subsidētā darba programmu zina apmēram puse no darba devējiem, no kuriem 46% atzīst, ka par šo pakalpojumu ir tikai dzirdējuši, bet neko tuvāk nezina.
Subsidētā darba programmas izmantošanas rādītājs ir pavisam niecīgs – tikai viens no simts darba devējiem ir izmantojis šādu Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pakalpojumu.
Attiecībā uz turpmāko sadarbību 4% aptaujāto darba devēju apgalvo, ka līdz šim nav izmantojuši, bet labprāt izmantotu NVA subsidētā darba programmu.
Tie, kas iesaistījušies NVA invalīdu nodarbinātības programmā, pamato to ar finansiālo izdevīgumu – iespēju izmantot valsts atbalstu. Sociālās atbildības nozīme šajā gadījumā tiek minēta kā nozīmīga, bet ne izšķiroša.
Darba devēju kvantitatīvās aptaujas dati liecina, ka šobrīd invalīdu nodarbinātības rādītājs nav augsts – tikai 22% no aptaujātajiem uzņēmumiem strādā kāds cilvēks ar invaliditāti. Tai skaitā 6% no darba devējiem minējuši, ka nodarbina cilvēkus ar kustību traucējumiem, bet mazliet mazāk – attiecīgi 5% un 4% uzņēmumu – strādā cilvēki ar psihiskām saslimšanām un cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem.
Vel lielāka vienprātība vērojama priekšstatos par darbiem, kas piemēroti cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem – tie ir vienkāršākie darbi vai tādi, kuros nepieciešami mazkvalificēti strādnieki, piemēram, palīgstrādnieks, apkopējs, fasētājs, marķētājs, šuvējs vai gludinātājs, sezonas darbi, dažādi darbi lauksaimniecībā vai celtniecībā, secināts pētījumā.
Uzskats, ka cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem var tikt nodarbināti tikai zemāka līmeņa amatos, elementāru darbu veikšanai, ir vienādi spēcīgs gan tiem, kas ir nodarbinājuši šādus cilvēkus, gan tiem, kam nav šādas pieredzes.
Tomēr samērā liela daļa – 40% – respondentu neslēpj arī to, ka velētos izmantot iespēju vēl pameklēt citu, piemērotāku kandidatūru. Tas norāda, ka darba devēju vidū ir visai izplatīti stereotipi par invalīdu nepiemērotību darba tirgum, secināts pētījumā.
Pētnieki norāda, ka, iespējams, tas būtu maināms ar spēcīgāku likuma normu palīdzību, kas vērstos pret iespējamo diskrimināciju uz psihiskas slimības vai garīgās veselības traucējumu pamata.
Pētījums veikts laika posmā no 2005.gada maija līdz 2006.gada martam.
