Lāčplēša dienas vakarā pie Rīgas pils mūriem pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku, lai ar aizdegtām svecītēm godinātu kritušo brīvības cīnītāju piemiņu.
Patlaban pils mūros liesmo jau vairāki tūkstoši svecīšu. Cilvēki ierodas uz pasākumu gan ar svecītēm, gan ar lāpām rokās, gan arī ar Latvijas karogiem. 11.novembra krastmalā izveidota skatuve, kur, godinot brīvības cīnītājus, tiek dziedātās dažādas latviešu dziesmas, un līdzi dzied arī sanākušie cilvēki.Savu svecīti pie Rīgas pils mūra aizdegt ieradīsies arī Valsts prezidents Valdis Zatlers.Lāčplēša dienas pasākumi Rīgā noslēgsies ar koncertu “Satikšanās”, kas pulksten 20.30 paredzēts Anglikāņu baznīcā.Kā ziņots, 1919.gada 8.oktobrī cara armijas pulkveža Pāvela Bermonta vadītā 50 000 vīru armija sāka uzbrukumu Rīgai. Latvijas valdības rīcībā tobrīd bija tikai 544 virsnieki un 10 662 karavīri. Bermontieši ātri nonāca Daugavas kreisajā krastā, bet Latvijas armija atkāpās uz labo krastu un pacēla Daugavas tiltus.Bermontiešu drauds Rīgai raisīja iedzīvotājos lielu patriotismu, un uz ierakumiem Daugavmalā devās gan studenti, gan skolēni. Notikumu gaitu ietekmēja arī angļu un franču karakuģu ierašanās Daugavā, tie 15.oktobrī atklāja uguni uz Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni. Latviešu karavīriem radās iespēja pārcelties pāri Daugavai un ieņemt Daugavgrīvu un Bolderāju. 4.novembrī Rīgas 6.kājnieku pulks ieņēma Anniņmuižu un Bolderāju, 9.novembrī tika atbrīvots Zasulauks.1919.gada 11.novembra rītā bermontieši bija izdzīti no Pārdaugavas un Rīga bija atbrīvota. Sāka zvanīt baznīcu zvani, sajūsminātie rīdzinieki pulcējās ielās.1919.gada 11.novembrī tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi “Par Latviju”. 11.novembris pasludināts par Lāčplēša dienu.Cīņās ar bermontiešiem Latvijas armija zaudēja 57 virsniekus un 686 karavīrus.
