Daudzi zemes īpašnieki pēc mitekļa uzbūvēšanas tā tuvumā vēlas ierīkot kādu ūdenskrātuvi. Īpaši, ja līdz upei vai ezeram mērojams tāls ceļš.
Tomēr ne vienmēr tas iespējams, jo īpašums var atrasties dabas aizsargājamā zonā vai arī uz lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Lai nenonāktu konfliktā ar likumu, pirms darbu sākuma jākonsultējas pašvaldībā.
«Ziņas» par centīgajiem dīķu racējiem rakstījušas vairākkārt, arī par kādu zemes īpašnieku, kas Sidrabenes pagastā applūstošajā Lielupes krastā paveicis Titāna cienīgus darbus – izracis dīķi, sabojājot meliorācijas drenāžas sistēmu, kā arī uzbēris pamatīgu zemes kārtu.
Turklāt tas izdarīts, neinformējot pašvaldību un nesaņemot pilnīgi nekādas atļaujas attiecīgajās valsts struktūrās. Jelgavas Reģionālā vides pārvalde (JRVP) centīgo pašdarbības racēju sodījusi ar maksimālo iespējamo sodu – 500 latiem. Vides ministrijas Informācijas daļa informē – drīzumā sagaidāms, ka sods par līdzīgām nelikumīgām darbībām varētu ievērojami palielināties.
Kā stāsta JRVP Dabas aizsardzības nodaļas vadītāja Meldra Priedēna, daudzi, pirms iegādāties zemi, īpaši Lielupes krastā, nepainteresējas, vai tā neatrodas vietā, kur būvdarbus nedrīkst veikt. Pirms īpašuma pirkšanas par to būtu nepieciešams painteresēties vietējā pašvaldībā. Ja teritorijas plānojums būvdarbus ļauj veikt vai arī īpašums neatrodas aizsargājamā dabas teritorijā, jāvēršas JRVP, kur rakt gribētājs saņems nepieciešamās konsultācijas.
