Lai nodrošinātu darba tiesību un darba aizsardzības prasību efektīvāku ievērošanu, kā arī ņemot vērā arī salīdzinoši augsto letālo nelaimes gadījumu skaitu darba vietās, par pārkāpumiem darba vides jomā darba devējiem paredzēts noteikt bargākus sodus. To paredz LM izstrādātie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Gadījumos, kad strādājošajiem neizmaksās valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, darba devējus – fiziskas personas paredzēts sodīt no 300 līdz 400 latiem, bet juridiskas personas – no 600 līdz 1000 latiem. Ņemot vērā augsto pārkāpumu līmeni darba aizsardzībā, paredzēts jauns pants, kurā būs paredzēti sodi par darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpšanu.
Piemēram, par darba drošības zīmju nelietošanu un atbilstošu neizvietošanu, darba devēju – fizisku personu varēs sodīt no 100 līdz 250 latiem, juridisko personu – no 500 līdz 750 latiem; par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu vai slēpšanu fizisku personu varēs sodīt no 250 līdz 350 latiem, bet juridisko personu – no 750 līdz 1000 latiem. Savukārt, ja gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas minētie pārkāpumi izdarīti atkārtoti, soda apmērs fiziskām personām pieaugs no 350 līdz 500, bet juridiskām personām – no 2000 līdz 3000 latiem.
«Teorija» ne vienmēr atbilst praksei
VDI Zemgales reģiona vadītājs Valdis Dūms un viņa vietniece Marija Jansone atzīst, ka ikdienā bieži nākas pārliecināties par «teorijas» neatbilstību praksei. Iecerēs un plānos uzskaitīts daudz lietu, lai kāpinātu efektivitāti un uzlabotu situāciju, bet ikdienā ilgi nākas gaidīt solījumu izpildi, tostarp darba aizsardzības jomā. Prasību nodrošinājums tajā nevarētu būt formāls, taču daudzviet dominē šāda attieksme. Ir nozares, kur to veicina pati valsts. Piemēram, celtniecības konkursos uzvar firmas, kas piedāvā lētāko cenu. Ņemot vērā, ka darba aizsardzība nav «lēts prieks», sanāk, ka tiek atbalstīti tie darbu veicēji, kas nenodrošina pilnībā visu drošas darba vides prasību ievērošanu.
VDI jau vairākus gadus sola būtiski uzlabot kapacitāti cilvēkresursu un tehniskā nodrošinājuma ziņā. Ar šo gadu no budžeta resursiem jāsedz pašu nelaimes gadījumu izmeklēšana darba vietās. Pirms tam transporta un citus izdevumus, piemēram, ekspertīzes, sedza attiecīgais darba devējs.
Saskaņā ar VDI apkopoto informāciju, valstī no gada sākuma līdz 25.jūnijam darba vietās gājuši bojā 32 darbinieki, bet 114 guvuši smagas traumas. Pērn šajā pašā laikā bojā gājuši 22 un smagas traumas guvuši 154 cilvēki. Nelaimes gadījumu īpatsvars pieaudzis arī Zemgales reģiona VDI apkalpes zonā.
Pirmajā pusgadā darba vietās notikuši 46 nelaimes gadījumi, no tiem 15 bijuši smagi, bet 13 strādājošie gājuši bojā. Jelgavā un rajonā reģistrēts 21 nelaimes gadījums, no tiem deviņos strādājošo veselībai bijušas smagas sekas, bet septiņos gadījumos darbinieki miruši.
No letālajiem iznākumiem divos gadījumos atzīts, ka darbinieki miruši dabīgā nāvē. VDI speciālisti atzīst, ka pēdējā laikā šī tendence pieaug. Taču slēdziens neatklāj, vai patiesais nāves iemesls nav mūsdienās tik izplatītais stress, par ko darba inspektoriem nākas pārliecināties lielā daļā uzņēmumu. Līdz ar rosinājumu strādājošo pensijas vecumu palielināt līdz 70 gadiem bieži jādzird, ka nu visus no darbavietām vajadzēs «iznest ar kājām pa priekšu».
Plašāk par šo tēmu lasiet trešdienas, 4.jūlija, «Zemgales Ziņās».
