Rīga, 29.aug. Prokuratūrā sākts kriminālprocess par iespējamo advokāta Andra Grūtupa biroja telefonsarunu noklausīšanos, šodien Latvijas Radio raidījumā “Krustpunkti” sacīja ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Viņš pastāstīja, ka pēc grāmatas “Tiesāšanās kā ķēķis” iznākšanas un prokuratūrā uzsāktās pārbaudes nolemts atcelt šā gada sākumā pieņemto lēmumu par atteikšanos uzsākt procesu saistībā ar Satversmes tiesas (ST) tiesneša Kaspara Baloža un Grūtupa biroja advokātu Aivara Lošmaņa un Erlena Kalniņa prokuratūrai paustajām aizdomām par viņu telefonsarunu noklausīšanos. Gada sākumā pārbaudē tika atzīts, ka šīs aizdomas bijušas nepamatotas, taču tagad šis lēmums atcelts un uzsākts kriminālprocess.Jau šobrīd esot pamats runāt, ka Grūtupa biroja telefoni ir noklausīti, taču šī noklausīšanās nav bijusi tiesas sankcionēta.
Maizītis apliecināja, ka prokuratūrā uzsāktās pārbaudes apjomi ir milzīgi, pārbaudi veic īpaša prokuroru grupa.
Lai gan visas štata vietas prokuratūrā ir aizpildītas, trūkst kvalificētu prokuroru, kas strādātu pie šāda veida lietām, atzina ģenerālprokurors.
Maizītis uzsvēra, ka pārbaudes pabeigšana nebūs ātrs process, tas prasīšot vairākus mēnešus. Šobrīd pārbaudes apmēri tikai paplašinoties, jo prokuratūra saņemot konkrētus iesniegumus par tiesnešu darbību, kuru vārdi figurē minētajā grāmatā.
Pārbaudes galvenais mērķis ir noskaidrot, vai noticis noziedzīgs nodarījums. Maizītis piebilda, ka amata noziegumiem noilgums nemaz tik ātri neiestājas.
Maizītis informēja, ka ar Augstākās tiesas (AT) vadību ir panākta vienošanās, ka tie tiesneši, uz kuriem nekad nav kritusi kāda aizdomu ēna par iespējamiem pārkāpumiem, vērtēs visus grāmatā pieminēto civillietu spriedumus.
Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra Rīgas apgabaltiesai un AT pieprasījusi informāciju par to, kādas civillietas laikā no 1998.gada 1.novembra līdz 2000.gada 1.aprīlim izskatījusi daļa tiesnešu, kuri kā iespējami noklausīto telefonsarunu dalībnieki minēti šomēnes klajā nākušajā grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis”.
Ģenerālprokuratūra lūgusi informāciju par sešu apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnešu – Aivara Zāģera, Valdemāra Šubrovska, Jura Freimaņa, Intas Jēkabsones, Zaigas Vrubļevskas un Ligitas Gavares, kā arī bijušās apgabaltiesas, tagadējās AT tiesneses Anitas Čerņavskas tiesvedībā šajā laikā bijušajām lietām.
Apgabaltiesas preses sekretāre Evita Naglinska informēja, ka pieprasījumā lūgts norādīt konkrētas civillietas saņemšanas datumu, reģistrācijas numuru, prasītāju un atbildētāju, lietas virzību un nolēmuma pieņemšanas datumu.
AT Administrācijas vadītāja Anita Kehre sacīja, ka bez saskaņošanas ar prokuratūru nesniegs informāciju par konkrētām lietām un tiesnešiem, par kuru darbību interesējas prokuratūra.
Avoti AT iepriekš apliecināja, ka tikusi lūgta informācija par Gunāra Aigara, Vandas Cīrules, Ojāra Druka-Jaunzemja, Skaidrītes Lodziņas, Ilgara Zigfrīda Šeptera, Edītes Vernušas, Irēnas Vinkšno, Zigmanta Genca, Mārītes Zāģeres, Māras Katlapas un Čerņavskas tiesvedības lietām.
Iepriekš jau ziņots, ka žurnālists Lato Lapsa Ģenerālprokuratūrā iepriekš iesniedza, iespējams, ilgstoši noklausīto tieslietu sistēmas darbinieku telefonsarunu atšifrējumus un lūdzis pārbaudīt, vai šāda noklausīšanās patiešām notikusi un kas to veicis. Ja atšifrējumi atbilst reālu personu reāli notikušām sarunām, iesniegumā lūgts izvērtēt, vai šajās sarunās nav saskatāms nozieguma sastāvs. Iespējams, ka daļa no šīm sarunām publicēta grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis”.
