Rīga, 3.aug. Kompensācijās no bakteriālās iedegas cietušajiem dārzu īpašniekiem varētu tikt tērēti vairāk nekā 100 000 latu, pieļāva zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) un piebilda, ka tas esot tikai viņa pieņēmums nevis precīzi aprēķini.
Ministrs stāstīja, ka pašlaik ir pabeigta inficēto koku izciršana un Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti apsekojuši1765 saimniecības visā Latvijā 3358 hektāru platībā un nākamajā nedēļā ministrija aprēķinās, cik dārzu īpašniekiem kompensācijās izmaksāt.
«Latvijas Augļkopju asociācija ir veikusi savu aprēķinus, par katru koku un par katru krūmu skaitot 100 latus, bet mēs nevarēsim par katru maksāt šādu summu, taču kompensācijas tiks aprēķinātas vadoties pēc tā cik koks ir bijis vecs vai jauns, kādu ražu devis, kāda ir bijusi tā šķirne,» sacīja Roze.
Ministrs precīzus aprēķinus, kādi būs nepieciešami kompensāciju izmaksām nevarēja pateikt, tomēr piebilda, ka pēc viņa domām kopējā kompensāciju summa varētu būt lielāka par 100 000 latiem. Tāpat ministrs pagaidām nevarēja precīzi pateikt no kādiem līdzekļiem kompensāciju nauda tikšot izmaksāta.
Jau ziņots, ka inspektori tuvākajā laikā plāno pārbaudīt bīstamās augu slimības – bakteriālās iedegas «Erwinia amylovora» – klātbūtni augļu dārzos visā valsts teritorijā.
No kokiem un krūmiem, kam novēroti bakteriālajai iedegai līdzīgi slimības simptomi, analizēšanai paņemti 363 paraugi.
Pagaidām nevienā no paraugiem ārpus Staļģenes un vienas saimniecības Tērvetes novadā bakteriālā iedega nav konstatēta.
Patlaban slimības perēklī Staļģenē atsākusies inficēto koku un to tuvumā augošo saimniekaugu iznīcināšana, kas bija pārtraukta lietus un vēja dēļ. Mitrā un vējainā laikā pastāv lielāks slimības izplatīšanas risks.
Līdz šim Staļģenē iznicināti vairāk nekā 280 infekcijas skartie koki un vairāki krūmi 50 saimniecībās, tai skaitā 255 ābeles. Pārējās ir bumbieres, klintenes, cidonijas un pīlādži.
Veicot apsekojumus, nolemts, ka ne visās mājās nepieciešams veikt ārkārtas pasākumus. Ja nav slimības simptomu uz potenciāli slimajiem kokiem, tos neizcērt, taču turpmāk tie atradīsies pastiprinātā VAAD inspektoru uzraudzībā, informēja Kramarova.
Gandrīz visās saimniecības un mazdārziņos Staļģenes centrā darbi ir pabeigti. Tomēr inficēto augu iznīcināšana turpināsies saimniecībās, kas atrodas karantīnas zonas ārējās robežās.
Kramarova atzina, ka saimniecībā Tērvetes novadā, kur arī atklāta bīstamā slimība, tik plaši slimības ierobežošanas pasākumi nenotiks, jo saimniecība atrodas nomaļus no citām apdzīvotām vietām un ir izolēta no citām saimniecībām. Visticamāk, šajā vietā tiks noteikta karantīnas zona un aizliegts no saimniecības izvest augus.
Iepriekš ziņots, ka kompensācijām par bakteriālās iedegas inficēto koku izciršanu vajadzēs vismaz 30 000 latu.
ZM pārstāve uzsvēra, ka pašlaik droši zināms tikai tas, cik papildu līdzekļi būs nepieciešami VAAD. Jau ziņots, ka dienests iztērējis 24 665 latus, veicot fitosanitāros pasākumus – iznīcinot ar bakteriālo iedegu inficētos augus Staļģenē un veicot slimības ierobežošanu.
Slimība apdraud augļu kokus – bumbieres un ābeles, kā arī cidonijas, pīlādžus, bet nav bīstama ķiršiem un plūmēm.
VAAD četru kilometru rādiusā ap Staļģeni izsludinājis karantīnas zonu. Atbilstoši lēmumam kilometra rādiusā ap ciemu izzāģēs un sadedzinās visus ar slimību inficētos augļkokus un krūmus. Vēl trīs kilometru rādiusā ap šo teritoriju noteikta buferzona, kurā notiks pastiprinātas pārbaudes un uzraudzība.
Desmit metru rādiusā ap inficētajiem augiem iznīcinās visus iespējamie šīs slimības saimniekaugus – ābeles, bumbieres, cidonijas, krūmcidonijas, pīlādžus, vilkābeles u.c.
Šajā teritorijā divus gadus nedrīkstēs pārvietot bišu saimes un stādīt minētos kokus un krūmus. Pēc infekcijas ar šo slimību aptuveni divus gadus tā var attīstīties latentā veidā, un šajā laikā nekādus slimības simptomus uz auga manīt nevar.
Ja slimību šajā vietā konstatēs arī nākamvasar, darbības ierobežojumu termiņu var pagarināt vēl par gadu. Par karantīnas noteikumu neievērošanu draud administratīvs sods.
VAAD aicina augļu dārzu un mazdārziņu īpašniekus pārbaudīt augļkokus, dekoratīvos kokus un krūmus un, ja rodas aizdomas par iespējamu infekciju, informēt VAAD inspektorus. Neilgā laikā inficētais augs iet bojā, bet, ja to nesadedzina, slimība izplatās arī uz apkārtnes saimniekaugiem.
Bakteriālā iedega ir bīstama infekcijas slimība, jo to grūti apkarot, bet labvēlīgos laika apstākļos – karstā un mitrā laikā – slimība attīstās neprognozējami ātri. Infekcija izplatās ar kukaiņu, galvenokārt bišu, vēja un putnu, kā arī inficētu stādu palīdzību, pastāstīja VAAD direktors Ringolds Arnītis.
Viņš uzsvēra, ka slimība nav bīstama cilvēkiem un dzīvniekiem, bet ir postoša tās saimniekaugiem.
Slimības redzamākie simptomi ir nobrūnējuši un nokaltuši zari, daži vai visi ziedi novīst, nomelnē un iet bojā, tomēr nenokrīt un paliek pie auga. Arī augļi nobrūnē, sačokurojas un iet bojā, bet nenokrīt. Pavasarī cietušie koki izskatās kā deguši vai sala bojāti, vēlāk bojāto koku miza vietām uzpūšas un plaisā.
