Šodien, 26.jūnijā, tiek atzīmēta Starptautiskā pretnarkotiku diena.
Narkotiku atkarība nešķiro cilvēkus pēc dzimuma, rases, tautības, stāvokļa sabiedrībā, izglītības, naudas maku biezuma utt. Šodien vēlos uzrunāt bērnu un jauniešu vecākus, radiniekus, draugus, kaimiņus, visus, kam rūp, lai mūsu paaudzes saglabātos veselas no narkotikām.
Pienākusi vasara, bērniem un jauniešiem ir brīvlaiks, kad viņi satiek jaunus draugus, veido jaunas attiecības un rīko «tusiņus». Šajos vasaras mēnešos interesējaties par bērnu gaitām, esiet sevišķi vērīgi un saprotoši attiecībās ar saviem bērniem.
Saruna ar bērnu par narkotikām
Ar bērnu jūs atklāti runājat par seksu (jo tas viņu interesē), pārspriežat sirdslietas, attiecības ar draugiem (jo tas bērnam ir ļoti būtiski). Bet tikpat svarīgi šodien ir uzsākt sarunu par to, kas ir narkotikas un kāda var būt šo kaitīgo vielu ietekme uz organismu. Ja jums izdosies šādu informāciju iedot, pirms bērns nonācis dilemmas priekšā (Ko darīt? Pieņemt drauga piedāvājumu uzsmēķēt zāli vai tomēr atteikties? Varbūt piemest vienu Ecstasy tabletīti kokakolai, lai būtu jautrāk, vai tomēr ne?), visticamāk – viņš no narkotiku lietošanas spēs atteikties. Pieredze rāda, ka pusaudži, kuri no saviem vecākiem uzzinājuši par ļaunumu, ko nodara narkotikas, tās lieto retāk nekā viņu vienaudži, kuri no saviem vecākiem neko par tām nav dzirdējuši.
Atcerieties!
Kļūdās tie vecāki, kuriem bail šai tēmai pieskarties un kuri izliekas, ka neko nedzird, nav lasījuši par narkotikām un narkomāniju. Nemelojiet paši sev, tad arī bērns mazāk melos jums.
Kļūdās arī tie vecāki, kuri ar saviem bērniem par šo problēmu nerunā tāpēc, ka «ar manu bērnu tas vienkārši nevar notikt, manu bērnu narkomānija neskars. Narkomānija ir padibeņu problēma, bet mans bērns dzīvo inteliģentā ģimenē, viņš ir gudrs, viņš pats visu sapratīs un narkotikas nelietos».
Kā jau minēju, narkotikas nešķiro. Ņemiet vērā: bērni pusaudžu vecumā lieliski prot izmantot vecāku uzticību, dažkārt pusaudžiem piemīt it kā trīs sejas. Pirmā – mājās, otrā – skolā, trešā – uz ielas, un var atklāties, ka arī «pavisam labs bērns» īstenībā ir ļoti audz melojis saviem vecākiem. Nav jāuztraucas par narkotiku kaitīguma sarunām. Ņemiet vērā: stāstiet bērnam par briesmām, kas ir apkārt, lai viņš ar tām sastopoties zinātu kā rīkoties un ar ko riskē.
Kā runāt ar bērnu par narkotikām
1. Vispirms esiet sava bērna uzticības persona!
• Pusaudži, kuriem izveidojies labs kontakts ar saviem vecākiem, retāk nokļūst kļūmīgās situācijās.• Jo vairāk laika jūs pavadīsiet kopā ar saviem bērniem, jo mazāk tā atliks citiem (tai skaitā arī kaitīgai ietekmei).• Nebaidieties savam bērnam jautāt, kur viņš iet, ar ko būs kopā. Iepazīstieties ar sava bērna draugiem (un, ja iespējams, arī ar viņu vecākiem).• Nepalaidiet garām katru iespēju uzslavēt bērnu par gūtajām sekmēm, pareizu rīcību un pareizi izdarītiem secinājumiem un – TŪLĪT.• Nekautrējieties bērnam izrādīt savu mīlestību. Pasakiet to arī vārdos: «Mēs tevi mīlam. Mēs gribam, lai tu būtu vesels, lai tev būtu labas sekmes un lai tu būtu laimīgs.»• Ierobežojiet savu tieksmi kritizēt.
2. Principi, pēc kuriem veidot sarunu.
• Jāizvēlas sarunai piemērots brīdis. Vislabāk saruna varētu notikt pēc kādas kopīgi noskatītas filmas, kur skarta šī problēma.• Galvenais, bērnam ir jāsaprot – jūs nekad nepiekritīsiet, ka viņš varētu lietot narkotikas. Nekad! Nekur! Nekādos apstākļos! Neatstājiet iespēju to pārprast.• Runājiet lietišķi, visu izskaidrojot. Esiet uzmanīgi klausītāji. Uzdodiet bērnam jautājumus un iedrošiniet, lai viņš uzdod jautājumus jums.• Izstāstiet bērnam narkobiznesa būtību. To, kā no sākuma par brīvu tiek piedāvāts noreibums, bet pēc tam – jau par lielu naudu. Vēlāk narkotikas tiek lietotas, nevis lai izbaudītu noreibumu, bet tas kļūst par līdzekli, lai izbeigtu fiziskas sāpes un justos puslīdz normāli.• Bērnus, kuri mācās pamatskolas pēdējās klasēs, jābrīdina par inhalantu (ostāmās vielas) kaitīgo iedarbību – cik smagas ir saindēšanās sekas, cik ilgstoši ir jāārstējas. Jābrīdina, ka jau no vienreizējas līmes paostīšanas var rasties smadzeņu bojājumi vai iestāties nāve.• Pat eksperimentēšana ar narkotikām ir pārāk bīstama. Kopīgās sarunās apspriediet, vai īslaicīgais reibums ir šī riska vērts.
3. Dažas konkrētas lietas, kas pusaudzim noteikti būtu jāzina un jāsaprot.
• Narkotiku īpatnība ir radīt atkarību, tas ir, nepieciešamību atkārtoti izjust šīs kaifa un eiforijas sajūtas.• Narkotika ir nelegāla ķimikālija.• Arī marihuāna jeb zālīte ir nelegāla prece, un visā tās ceļā līdz patērētājam (pircējam) ar to darbojas likumpārkāpēji.• Viens marihuānas smēķis satur tikpat daudz kancerogēno vielu, cik vesela paciņa cigarešu. Marihuānas sveķi saindē nervu sistēmu, parādās stabili psihiski traucējumi un nopietnas personības pārmaiņas.• Lietojot Ecstasy, visbīstamākais ir pats reibums. Lietotājs atdod milzīgu enerģiju, pārkarsē organismu, zaudē daudz šķidruma, kas var izraisīt akūtu sirds vājumu un pēkšņu nāvi. Uztveres traucējumu dēļ lietotājs nejūt slāpes. Pēc reibuma – izteikts nogurums, nespēks, nomākts garastāvoklis, miegainība vai bezmiegs.• Heroīna un citu opiātu ļaunums slēpjas apstāklī, ka pie šīm narkotikām cilvēks ļoti ātri pierod. Heroīna atkarība rodas jau pēc pirmās saņemtās devas.• Amfetamīns – viena no visizplatītākajām narkotikām, saukta arī par «klubu narkotikām». Bieži to lieto kopā ar alkoholu. Lietot var iedzerot, šņaucot, smēķējot, injicējot. Iedarbības ilgums – no 8 – 24 stundām. Nepārtraukta amfetamīna lietošana var provocēt latentas psihiskas saslimšanas, jo amfetamīns tieši ietekmē smadzeņu darbību.
4. Kā noteikt vai bērns lieto narkotikas?
Lietojot narkotikas, bērniem mainās raksturs. Viņi kļūst agresīvāki, neiecietīgāki. Vecāki bieži to izskaidro ar pusaudža vecuma krīzi, hormonu vētrām, bet pievērsiet uzmanību arī citām pazīmēm.Ir dažas vispārējas pazīmes, kas varētu liecināt par narkotiku lietošanu un kuras katrai mātei un tēvam, ka arī jebkuram bērna tuviniekam būtu lietderīgi zināt.
Tātad: jūsu bērns ir –
• pastiprināti uzbudināts vai – gluži pretēji – kavēts, bremzēts;• parādās runas traucējumi;• sejas ādas bālums, sausums, loki zem acīm vai arī sejas apsārtums un taukaina āda;• maskveida seja ar vāju mīmiku vai, tieši pretēji, ar ļoti dzīvu mīmiku;• atmiņas traucējumi, nespēja loģiski domāt, nespēja izskaidrot savu uzvedību;• bezmiegs, ātra nogurdināmība mainās ar neizskaidrojamiem enerģijas uzplūdiem, var būt arī miegainība;• gaitas izmaiņas, neprecīzas kustības;• izteikti šauras vai platas acu zīlītes;• injekciju pēdas elkoņu ielokos, uz plaukstām, pēdām, kakla, kājām un citās virspusējo vēnu atrašanās vietās (tajās pašās vietās var būt arī skrāpējumi vai cigarešu dedzinājumi: bieži vien pusaudži tā mēģina slēpt injicēšanas pēdas);• biežas (it kā bez iemesla) iesnas;• specifiska smaka no mutes, no apģērba atkarībā no vielu lietošanas (kaņepes, līme utt.);• nevīžība, netīrība, nolaidība, novājēšana.
Uzvedības izmaiņas, kas varētu liecināt par narkotiku lietošanu:
• vienaldzība, interešu trūkums;• mācību un darba kavējumi;• attieksmes maiņa pret draugiem, zūd kontakts ar vecākiem;• noslēpumainība, ilga sēdēšana slēgtās telpās, piemēram, vannas istabā;• bieža atrašanās ārpus mājas, klaidonība, melošana;• naudas aizņemšanās, zagšana, mantu pārdošana;• apetītes izmaiņas (tās trūkums vai arī pastiprināti apetītes periodi; pēkšņi sāk bieži ēst saldumus vai dzert pienu, ko līdz tam nekad nav darījis);• pozitīvi atzinumi par narkotikām;• specifiska žargona lietošana (zāle – kaņepes, puķu ķeršana – heroīna smēķēšana, utt.).
Atsevišķi katra no minētajām pazīmēm neliecina tieši par narkotiku lietošanu, bet, novērojot vairākas no šīm pazīmēm, būtu nepieciešams griezties pēc padoma pie speciālistiem. Pusaudzis vienmēr noliegs to, ka viņš lieto narkotikas. Pat tad, kad jūsu bērns būs pieķerts aiz rokas, viņš zvērēs, ka narkotikas nav viņa un nemūžam tās nav lietojis. Bet speciālistiem ir zināmi paņēmieni, profesionālie knifiņi, ar kuru palīdzību ir iespējams izlauzties cauri šim noliegumam. Nekaunieties par notikušo, bet lūdziet padomu viņiem! Jo agrāk jūs atklāsiet, ka bērns lieto narkotikas un jo ātrāk atradīsiet kvalificētu speciālistu, jo ar mazākiem zaudējumiem jūsu ģimene izkļūs no šīs situācijas.
5. Ko darīt, ja bērns noliedz problēmu?
Pusaudzis vienmēr visu noliegs – pat noķerts pie rokas, viņš zvērēs, ka narkotikas nav viņa un tās nav lietojis. Turklāt tik ļoti gribas savam bērnam ticēt. Īpaši, ja starp vecākiem un bērniem līdz tam ir bijis normāls kontakts un laba sapratne. Bet pēkšņi tas viss pazūd. KO DARĪT?
Ir jāsaprot divas būtiskas lietas:
• slimība sākas ar to, ka cilvēks zaudē kontroli pār vielas lietošanu;• vienīgā izeja ir pārtraukt narkotisko vielu lietošanu, bet to jūsu bērns (pat nebūdams narkomāns) bez citu palīdzības nespēj.
Ja jums radušās aizdomas, ka jūsu bērns lieto narkotikas, vispirms aprunājieties ar kādu uzticības personu (speciālistu atkarību jautājumos, pusaudžu narkologu vai psihologu).Problēmas, kuras var novest pie narkotiku lietošanas, bērnam iestājas daudz agrāk. Uztveriet šādus brīdinājuma signālus nopietni un reaģējiet uz tiem!
6. Attiecības un ģimene ir pamats visam.
Cienījamie vecāki! Bērniem ir ļoti svarīgi augt pilnā ģimenē kopā ar bioloģiskajiem vecākiem. Ar narkoatkarīgajiem bērniem un jauniešiem strādāju jau piekto gadu, un vēlos uzsvērt, ka 90% narkolietotāju nāk no ģimenēm, kur nav viena no šiem vecākiem.
Svarīga ir vecāku un bērnu savstarpējā sapratne, veidojiet bērnā pašnovērtējumu, lai rastos piederība un vienlīdzība ģimenē. Esiet bērnam sarunu biedrs, diskutējiet par labo un slikto. Pieradiniet bērnu pie dienas režīma, kas tiek sastādīts nedēļai, bet katru vakaru tiek pārskatīts uz nākamo dienu un nepieciešamības gadījumā izmainīts, vecākiem zinot. Dienas režīms ir stingri jāievēro! Uzticieties un kontrolējiet!
Ja radušās jebkādas aizdomas par bērna – jaunieša uzvedību, saglabājiet veselo saprātu un nesamierinieties ar notikušo, neturiet nelaimi «azotē». Noteikti meklējiet profesionālu palīdzību kā sev, tā bērnam:
• Jelgavas SLP Atkarību profilakses kabinets tālr.: 3029869; 26534551;• atkarību uzticības tālrunis: 70377333 (Rīga).
Mārīte Ose, Jelgavas SLP vecākā speciāliste darbam ar personām ar atkarības problēmām
