Rīga, 27.jūl. Latvijai piešķirto ogļskābās gāzes (CO2) emisijas kvotu apjoms ir pazemojošs, intervijā laikrakstam «Dienas Bizness» atzīst ekonomikas ministrs Jurijs Strods (TB/LNNK).
«Es uzskatu, ka Latvijai ir jāizmanto jebkuras savas suverēnās tiesības, ieskaitot pat smagāko gadījumu – tiesu,» norāda ministrs, paužot cerību, ka otrdien, 31.jūlijā, valdība pieņems lēmumu cīnīties par lielāku kvotu apjomu. «Manā skatījumā Latvijai ir jāgatavojas tiesai.»
Tomēr viņš atzīst, ka tiesvedība diez vai beigsies līdz 2008.gadam. Daudz svarīgāk ir parādīt savu nostāju un pozīciju – «nebūs tā, ka mēs vienmēr mīļā miera labad piekāpsimies vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, to viedoklim».
Pēc Stroda domām, atbildīgā Eiropas Savienības (ES) komisija nav vērtējusi būtiskus faktorus. Latvija ir parakstījusi Kioto protokolu, un patlaban mūsu valsts ir viena to tām, kas visvairāk atbilst šā protokola prasībām.
«Līdz ar to nav skaidrs, kāpēc mums vēl vairāk jāsaraujas uz tā rēķina, lai citas valstis varbūt varētu nepildīt minētajā dokumentā noteikto. Kāpēc tas būtu jādara tieši mums, ņemot vērā, ka mūsu tautsaimniecība ir maza, iekšzemes kopprodukts uz vienu cilvēku ir mazs. Te runa ir par nekorektu attieksmi – jaunu iekārtu ieviešana ir problemātiska ES dalībvalstij ar mazu iepriekšējo bāzi,» uzsver ekonomikas ministrs.
«Rēķinot matemātiski, ar pašreiz Latvijai piešķirtajām kvotām knapi pietiek tikai pašreiz strādājošajiem uzņēmumiem,» norāda Strods.
Kvotas pietrūks lielajiem enerģētikas projektiem, piemēran, TEC-2. Kopumā varētu nākties piepirkt 1,7-1,8 miljonus tonnu kvotu. Dažkārt tirgū šīs kvotas maksā pat ap 40 eiro (28 latiem) par tonnu.
Strods pauž sašutumu, ka valstīm, kam CO2 kvotu daudzums uz vienu kvadrātkilometru ir lielāks nekā Latvijai, piešķīra vēl papildkvotas. «Tas notika aiz rūpēm par dabu? Kaut kā neticu,» norāda ministrs.
Jau ziņots, ka 13.jūlijā Eiropas Komisija (EK) publiskoja lēmumu par Latvijas 2006.gada nogalē iesniegto papildināto emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam.
Lēmums paredz, ka Latvijas ikgadējais atļautais emisijas kvotu apjoms tiek palielināts par 0,15 miljoniem tonnu, tādējādi palielinot EK 2006.gada 29.novembra lēmumā noteikto emisijas kvotu skaitu no 3,28 līdz 3,43 miljoniem tonnu.
Tas ir par 44,5% mazāk par Latvijas prasīto vidējo ikgadējo emisijas kvotu apjomu – 6,25 miljoniem tonnu.