Rīga, 28.aug. Latvijas tiesnešu ārkārtas konference notiks šā gada 2.novembrī, informēja tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) preses sekretārs Mārtiņš Panke.
Bērziņš un Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Andris Guļāns vakar vienojās par konferences sasaukšanu novembra sākumā, lai tiktu pausta tiesnešu attieksme pret situāciju tiesu sistēmā un publiski izskanējušo informāciju par tiesnešu un advokātu sarunām.Guļāns žurnālistus informēja: lai šī konference noritētu veiksmīgi, līdz tam tiks veidota darba grupa, kas sīkāk izstrādās konferences darba kārtību un izstrādās rezolūciju veidošanas.
Bērziņš žurnālistiem sacīja, ka pašreizējā situācija jāvērtē no vairākiem aspektiem – patlaban ir juridiskais aspekts, kā arī grāmata, kas radījusi plašu rezonansi sabiedrībā. Ir prokuratūras paziņojums, ka sarunas nav iegūtas likumīgā ceļā. Tai pat laikā ir sabiedrības rezonanse, kuras dēļ radies “tāds pelēks plīvurs pār tiesu varu”.
“Es domāju, ka tiesnešu konferencei būtu jāpasaka savs situācijas redzējums un jārada priekšstats, ka tiesu varā ir notikušas izmaiņas,” sacīja Bērziņš.
Tiesnešu konference izskata aktuālus tiesu prakses jautājumus, iesniedz AT priekšsēdētājam iesniegumus par tiesību normu interpretācijas jautājumiem, kuri būtu jāapspriež AT plēnumam, apspriež materiālās un sociālās nodrošināšanas un citus būtiskus tiesnešu darba jautājumus, aizklāti balsojot, ievēlē tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju un tās priekšsēdētāju uz četriem gadiem un ievēlē tiesnešu disciplinārkolēģiju uz četriem gadiem.
Kā jau ziņots, iespējams, tikušas noklausītas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam, un, iespējams, daļa šo sarunu publiskotas grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis”. Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā.
Grāmatas varoņi advokāti ar tiesnešiem un tiesu vadītājiem risina dažāda rakstura sarunas, biežāk gan apņemoties runāt “ne pa telefonu”, kā arī saskaņojot laikus, kad var ierasties “papļāpāt”, “uz kafiju” vai, visērtāk, tiesneša kabinetā izlasīt lietu, kamēr pats tiesnesis būs tiesas zālē.
Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par “pareizo” tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, “pareizu” spriedumu gatavošanu – pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem, nelikumīgu prokuroru un policistu rīcību u.c.
AT priekšsēdētājs Guļāns iepriekš aicināja visus grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis” minētos tiesnešus rūpīgi izanalizēt savu rīcību gan pirms desmit gadiem, gan arī šobrīd. Guļāns apgalvoja, ka publikācija liecinot par “ļoti nopietnu krīzi” un katram, kas ir minēts grāmatā, esot publiski jāskaidro, iespējams, veiktās telefonsarunas.
Grāmatu “Tiesāšanās kā ķēķis. Advokāta Gūtupa “sakārtošanas” receptes” izdevusi SIA “Baltic Screen”, tās autors ir Jānis Brūklenis, bet priekšvārdu sarakstījis žurnālists un “Baltic Screen” valdes priekšsēdētājs Lato Lapsa.
