Šī gada deviņos mēnešos Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administrācijā dzēstas 288 uzturlīdzekļu parāda prasības, kurās parādnieki pilnībā nomaksājuši valstij radušos parādu.
Kā aģentūru LETA informēja UGF sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Bluķe, laikā no šī gada 1.janvāra līdz 30.septembrim kopumā izbeigtas 288 lietas pret parādniekiem, jo viņi pilnībā nomaksājuši uzturlīdzekļu parādus un tiem aprēķinātos procentus. Turklāt vairāki parādnieki ir dzēsuši savu parādu vairākās uzturlīdzekļu parāda lietās – tas nozīmē, ka valsts apgādājusi ar uzturlīdzekļiem viņu bērnus vairākās ģimenēs.To uzturlīdzekļu parādnieku vidū, kuri pilnībā norēķinājušies ar valsti, ir 286 vīrieši un divas sievietes.Apkopotie dati liecina, ka visvairāk šogad dzēstas parādu summas līdz 1000 latu. Proti, parādus un tiem aprēķinātos procentus summā līdz 500 latiem šogad pilnībā nomaksājuši 135 parādnieki, savukārt parādus, kuru apmērs ir no 500 līdz 1000 latiem, – 127 parādnieki.23 personas nomaksājušas parādus, kuri bijuši robežās no 1000 līdz 2000 latu. Vēl viens parādnieks maijā atrada līdzekļus, lai nomaksātu parādu 2511 latu apmērā, kurš bija radies, valstij maksājot uzturlīdzekļus viņa trīs meitām.Šogad vislielākā nomaksātā parāda apmērs ir 3458 lati, kurus februārī valstij atmaksāja kāds četru dēlu tēvs.Laikā no 2004.gada līdz 2006.gada beigām valstij savu parādu pilnībā nomaksāja 407 personas – 403 vīrieši un četras sievietes. Arī šo parādnieku vidū ir vairākas personas, kuru vietā valsts nodrošinājusi uzturlīdzekļus viņu bērniem vairākās ģimenēs.Apkopotā informācija liecina, ka absolūti lielākais parādnieku skaits – 356 – nomaksāja parādu, kura apmērs nepārsniedz 500 latus. Vēl 42 personas nomaksāja parādus 500-1000 latu apmērā, astoņas personas atrada līdzekļus, lai valstij atmaksātu parādus 1000-2000 latu apmērā, bet viena persona – parādu 2606 latu apmērā.”Analizējot iegūto informāciju par tiem parādniekiem, kuri dzēsuši valstij radušos parādus, esam izdarījuši secinājumu, ka ir vairāku apstākļu kopums, kas mudina nokārtot parādsaistības. Pirmkārt, daļa parādnieku sāk strādāt un saņemt oficiālu algu, nevis “aploksnē” kā līdz šim. Citus izšķirties par labu parāda nomaksai pamudina situācija, kad zvērināti tiesu izpildītāji apķīlā viņu īpašumu, piemēram, zemi vai māju, un tiek organizēta izsole tā pārdošanai, lai iegūtu līdzekļus parāda segšanai. Vēl kādam līdzekļi atrodas situācijā, kad tiek ierosināts kriminālprocess par izvairīšanos no uzturlīdzekļu došanas saviem bērniem un ir reālas iespējas saņemt kriminālsodu,” norāda fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis.Fonda administrācija vairākas reizes gadā visiem uzturlīdzekļu parādniekiem arī izsūta atgādinājumus par viņu parāda apmēru, kā arī informē par iespējamām sankcijām un to, kādā veidā ir iespējams uzsākt parāda dzēšanu.Arī šī metode ir pietiekami efektīva, jo daudzi uzturlīdzekļu parādnieki pēc tam vēršas gan fonda administrācijā, gan pie zvērinātiem tiesu izpildītājiem, lai iegūtu informāciju par parāda dzēšanas iespējām.Arī publiski izskanējušās likumdošanas iniciatīvas par iespējamām papildu sankcijām pret parādniekiem vienmēr ir izraisījušas plašu rezonansi ne tikai mediju, bet arī parādnieku vidū, kuri sāk interesēties par iespējamām sekām, ignorējot parāda esamību.Šogad fonda administrācijai katru mēnesi izdodas palielināt regresa kārtībā atgūto uzturlīdzekļu apmēru. Kopumā 2007.gada deviņos mēnešos ir izdevies atgūt uzturlīdzekļus 16,5% apmērā no izmaksātajiem uzturlīdzekļiem.
