Rīga, 3.jūl. Šodien Ministru kabinets noraidīja latviešu filmu autortiesību privatizācijas pieteikumu.
Pieteikumu 125 Rīgas Kinostudijā radīto filmu privatizācijai pērn 31.augustā iesniedza Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko attiecību institūta lektors Antons Petrovskis.
Kultūras ministrija (KM) paskaidrojuma vēstulē norādījusi, ka valstij piederošo autora mantisko izņēmuma tiesību uz Valsts Rīgas kinostudijā uzņemtajām 125 filmām privatizācija būtu neatbilstoša valsts un sabiedrības interesēm, jo netiktu ievērots samērīguma princips un valsts un sabiedrības intereses netiktu īstenotas pilnā apmērā.
Valsts īpašuma objektu saglabāšana nepieciešama, lai varētu īstenot valsts arhīvu un valsts aģentūras «Nacionālais kino centrs» funkcijas, kā arī īsteno Ministru kabineta noteiktos politikas rīcības virzienus.
Valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātā nebūs iespējams nodrošināt sabiedrības pieejamību Latvijas kultūras audiovizuālajam mantojumam un var tikt apdraudēta audiovizuālā mantojuma saglabāšana.
Jau ziņots, ka KM esot saņēmusi vairākas ar kino saistītu cilvēku un organizāciju vēstules, kurās pausts satraukums par iesniegto privatizācijas pieteikumu uz latviešu filmu autortiesībām.
KM savā paziņojumā skaidro, ka saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem Ministru kabinetam ir pienākums izskatīt ikvienu privatizācijas pieteikumu, «pat visfantastiskāko vai absurdāko».
Nacionālās bagātības – Latvijas kino zelta fonda – autortiesību privatizācijas pieteikums, pēc KM domām, ir absurds, «tas būtu līdzīgi kā privatizēt Nacionālo bibliotēku vai Nacionālo mākslas muzeju».
Taču KM kompetencē nav novērst šī privatizācijas pieteikuma formālo izskatīšanas procedūru līdz noraidījumam valdības sēdē. «KM kategoriski iestājas pret filmu privatizāciju, un šim privatizācijas pieteikumam nav nekādu izredžu tapt īstenotam,» teikts paziņojumā.
KM norāda, ka latviešu kino autortiesību jautājums ir noregulēts tikpat labi kā jebkura cita mākslas darba autortiesības, taču nākotnes uzdevums ir veicināt latviešu kino plašāku izplatīšanu. Rīgas Kinostudijai jeb valstij pieder tikai daļa autortiesību, uz kurām izvirzīts absurdais privatizācijas pieteikums, jo saskaņā ar likumu filmas režisoram, galvenajam operatoram, scenārija autoram pieder neatņemamas autortiesības katram uz savu darbu.
KM arī norāda, ka patlaban virzības procesā ir jaunais Filmu likums, kura sākotnējo variantu izstrādājis Nacionālais kino centrs sadarbībā ar kino nozares pārstāvjiem. KM uzskata, ka likuma sākotnējā redakcija neparedz pietiekamus nozares atbalsta mehānismus, kas varētu nodrošināt nepieciešamo izrāvienu latviešu kino attīstībā turpmākajos gados.
Tādēļ ministrija esot pārņēmusi rūpes par likuma pilnveidošanu nolūkā panākt, lai tas patiešām atbilstu stratēģiskajām nozares interesēm. Plānots, ka Saeima šo likumu varētu izskatīt šā gada rudens sesijā.
KM arī esot izdevies no «nulles punkta» izkustināt gadiem ieilgušo jautājumu par Krievijas arhīvos esošo Rīgas Kinostudijas vēsturisko filmu autortiesību un digitālo kopiju iegūšanu Latvijas valsts rīcībā. Patlaban šis jautājums ir Krievijas un Latvijas starpvaldību darba grupas darba kārtībā, un paredzams, ka būtisku virzību šajā lietā varētu panākt jau šogad.
Lai laikus sagatavotu tehnisko infrastruktūru filmu izplatīšanai internetā nolūkā nodrošinātu to pieejamību plašai auditorijai, valsts aģentūra «Kultūras informācijas sistēmas» sadarbībā ar Nacionālo kino centru veido latviešu filmu portālu.
