Rīga, 10.jūl. Šodien valdības sēdes laikā jaunais Valsts prezidents Valdis Zatlers apliecināja ministriem, ka sekos līdzi drošības likumu jautājumiem.
Zatlers ministriem sacīja, ka ir izdarījis secinājumus no sestdien notikušā referenduma. Pēc Valsts prezidenta domām, tautai netika paskaidrota drošības likumu grozījumu būtība un nepieciešamība, kā arī likumu grozījumi netika detalizēti apspriesti ar ekspertiem.
Arī Satversmes 81.panta izmantošana grozījumu pieņemšanā, pēc Zatlera domām, esot bijusi nepamatota. «Sestdien šo kļūdu pamanīja vairāk nekā 300 000 cilvēku,» komentēja politiķis. Zatlers pauda cerību, ka turpmāk «valdība izvēlēsies skaidru valodu sava darba skaidrošanai».
Tāpēc Zatlers aicināja valdību strādāt, lai arī politiski neaktīvākie Latvijas reģioni, piemēram, Daugavpils, iekļautos sabiedrības dzīvē. Prezidents norādīja, ka lai gan ekonomiskā situācija Daugavpilī uzlabojoties, tomēr politiskā aktivitāte vēl aizvien esot zema.
Valsts prezidents uzsvēra, ka valdībai nepieciešams skaidrot sabiedrībai arī inflācijas apkarošanas plāna gaitu, veidojot starpziņojumus ne tikai ministriem, bet arī sabiedrībai.
Prezidents apliecināja gatavību regulāri sadarboties ar valdību.
Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) Zatlera uzrunu vērtēja kā novēlējumu valdības darba uzlabošanai un sacīja, ka visos procesos esot vēlams labāks menedžments.
Ekonomikas ministrs Jurijs Strods (TB/LNNK) norādīja, ka Zatlera uzrunā valdībā liela uzmanība pievērsta tieši iekšpolitiskajiem jautājumiem. Pēc ministra domām, šajā sfērā būtu nepieciešams iedziļināties. Arī Strods piekrita, ka sabiedrībai būtu jāskaidro valdības darbs.
«Galvenais, ko vēlējās pateikt [Zatlers] – ka nepieciešams vairāk ieklausīties sabiedrības viedoklī,» līdzīgu secinājumu izdarīja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC).
Kā ziņots, 8.jūlijā notika jaunā Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumi, kā arī Zatlers svinīgi pārņēma pilnvaras no bijušās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas.
Savukārt sestdien, 7.jūlijā, notika tautas nobalsošana par strīdīgajiem grozījumiem «Nacionālās drošības likumā» un «Valsts drošības iestāžu likumā», kurā piedalījās 338 765 cilvēki. Jautājumā par grozījumu Nacionālās drošības likumā atcelšanu ir nobalsojuši 338 765 vēlētāji, bet par grozījumu Valsts drošības iestāžu likumā atcelšanu referendumā balsis nodevuši 338 747 cilvēki. Lielākā daļa pilsoņu bija balsojuši par pieņemto grozījumu atcelšanu.
Vīķe-Freiberga grozījumus nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, bet deputāti viņas iebildumus neņēma vērā. Šādos apstākļos prezidente pirmo reizi savā astoņu darbības gadu laikā izmantoja Satversmes 72.pantu, lai apturētu likuma izsludināšanu.
Saeima likumu grozījumus jau bija atcēlusi.
