Jau 99 no 110 Latvijas novadiem noteikuši, ka viņu teritorijas ir no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) brīvas zonas, aizliedzot ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu savā teritorijā, stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vadītājs Vilnis Bernards.
Viņš uzsvēra, ka šie 99 novadi jau ir pieņēmuši saistošos noteikumus par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu novada teritorijā. Savukārt vēl pieci novadi – Krustpils, Mārupes, Garkalnes, Salaspils un Zilupes – ir publicējuši paziņojumus par nodomu aizliegt ĢMO audzēšanu savās teritorijās.Pēc Bernarda teiktā, vēl seši Latvijas novadi – Bauskas, Engures, Babītes, Līgatnes, Strenču un Saulkrastu – nav sākuši ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizlieguma procedūru.VARAM Dabas aizsardzības departamenta Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vecākais konsultants Ēriks Leitis iepriekš pastāstīja, ka Bauskas un Strenču novada domes nav piekritušas aizliegt sava novada teritorijā ĢMO audzēšanu, lai gan iedzīvotāji tādu vēlmi izrādījuši.Jau vēstīts, ka 2009.gada jūlijā stājās spēkā grozījumi ĢMO aprites likumā, kas paredz tiesības pašvaldībām pēc iedzīvotāju ierosinājuma pieņemt lēmumu veidot savu teritoriju kā brīvu no ĢMO, nosakot ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu visā pašvaldības teritorijā vai daļā no tās.ĢMO ir dzīvie organismi, kas ir pārveidoti ar citu organismu gēniem. Izplatītākie ģenētiski modificētie augi galvenokārt ir soja un kukurūza, taču pašlaik pasaulē pārtikā jau plaši izmanto arī ģenētiski modificētus rīsus un rapsi. Pašlaik Eiropas Savienībā gan atļauta tikai vienas ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes audzēšana.Latvijā šo jomu regulē Ģenētiski modificēto organismu aprites likums, un tas noteic, ka pašvaldības ar saistošiem noteikumiem var aizliegt ĢM kultūraugu audzēšanu tās administratīvajā teritorijā.
