30. novembrī Latvijas Nacionālajā
bibliotēkā notiks informatīvais seminārs “No kultūras zīmes “Latviskais
mantojums” līdz UNESCO”, kura laikā 16 lauku tūrisma uzņēmējiem tiks pasniegta kultūras zīme
“Latviskais mantojums”, aģentūru LETA
informēja Latvijas Lauku tūrisma asociācijā “Lauku ceļotājs”.
Kultūras zīmi “Latviskais mantojums” saņems Liepājas tautas mākslas
biedrība “Saiva” – par latvisko amata prasmju daudzināšanu; Liepājas
folkloras kopa “Atštaukas” – par Kurzemes vitālā gara uzturēšanu; Ināra
Mālkalne no Jelgavas novada zemnieku
saimniecības “Blūdži” – par tradicionālā ķimeņu siera daudzināšanu; SIA
“Limbažu tīne” – par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu; Normunda
Bomja maiznīca “Lielezers” – par latviskās maizes daudzināšanu; Igates
pils Dzirnavu krodziņš – par latviskiem ēdieniem; Limbažu novada
veselības augu brīvdabas ekspozīcija ”Lādes Avotiņi” veidotājs Jānis
Ulmis – par tradicionālo ārstniecības augu mūsdienīgu lietojumu;
Vecpiebalgas novada biškopis Aivars Radziņš – par biškopības prasmju
daudzināšanu; Alūksnes novada keramikas darbnīcas “Racupkalns” īpašnieks
Uģis Puzulis – par podniecības kā tradicionālas amata prasmes
daudzināšanu.
Tāpat kultūras zīmi “Latviskais mantojums” saņems Salacgrīvas novada
krogs “Sidrabiņi” – par latviskās virtuves mūsdienīgu piedāvājumu;
Rēzeknes novada keramikas darbnīca “Cukrasāta” – par latviskas sētas
uzturēšanu un podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu;
Daugavpils novada biedrība “Jubra” – par latgalisko tradīciju un prasmju
kopšanu; Krāslavas novada podnieks Ilmārs Vecelis – par podniecības kā
tradicionālas amata prasmes daudzināšanu; Zilupes novada tāšu meistars
Jurijs Ivanovs – par tradicionālas amata prasmes uzturēšanu – tāšu
pīšanu; Viļakas novada Mežniecības muzeja Egļavā pārstāvis Aldis Pušpurs – par mežsaimniecības tradīciju daudzināšanu un Kārsavas novada SIA
“Latgalessmakovka.lv” – par latgaliešu dzēriena “šmakovka” tradīcijas
uzturēšanu.
Asociācijas prezidente Asnāte Ziemele norādīja, ka kultūras mantojuma
saglabāšanas pamatā ir vietējie iedzīvotāji un kopienas, un kultūras
zīme “Latviskais mantojums” ļauj atpazīt tos vietējos iedzīvotājus tūrisma uzņēmējus, kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu,
demonstrējot to tūrismā, tādējādi ļaujot mantojumam būt dzīvam un
iekļautam mūsdienu ikdienas dzīvē.
Informatīvais seminārs “No kultūras zīmes “Latviskais mantojums” līdz
UNESCO” tiek organizēts Eiropas
Reģionālā attīstības fonda projekta “Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība
un popularizēšana kā tūrisma galamērķis” Igaunijas–Latvijas programmā. Šajā projektā ir
iekļauti divi etnisko kultūru reģioni no Latvijas – Suitu zeme un
Lībiešu krasts.
Asociācijā atzīmēja, ka Suitu zeme un Lībiešu krasts ir pazīstami
katrs ar savu unikālo etnisko kultūru un vērtībām, un abos reģionos ir
iespēja iepazīt vairākus tūrisma uzņēmējus, kuri ir saņēmuši kultūras
zīmi “Latviskais mantojums”. Kopš 2009. gada Suitu kultūrtelpa ir
iekļauta UNESCO pasaules nozīmes kultūras mantojuma sarakstā, savukārt
projektā “Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā
tūrisma galamērķis” tiks sagatavots un iesniegts Lībiešu krasta
pieteikums Nacionālajam nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam, kā
arī Lībiešu krasts varētu iesniegt pieteikumu UNESCO nemateriālā
kultūras mantojuma sarakstam.
Ziemele informēja, ka projektā “Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un
popularizēšana kā tūrisma galamērķis” norisinās aktīvs darbs,
lai Lībiešu krasts un Suitu zeme kļūtu par atpazīstamiem tūrisma
galamērķiem, kuros saglabātas autentiskas un dzīvas šo abu etnisko
kultūrtelpu vērtības. Šobrīd tiek gatavotas nozīmīgas publikācijas –
stila, tautas tērpu grāmatas, maršrutu kartes un ceļveži. Lībiešu un
suitu stila grāmatas kalpos kā vadlīnijas vietējiem uzņēmējiem un citiem
mārketinga aktivitāšu veicējiem, lai korekti un precīzi atspoguļotu
suitu un lībiešu identitātes elementus savā tūrisma piedāvājumā.
Informatīvajā seminārā “No kultūras zīmes “Latviskais mantojums” līdz
UNESCO” dalībniekus uzrunās kultūras ministre un UNESCO Latvijas
Nacionālās komisijas Asamblejas prezidente Dace Melbārde (VL-TB/LNNK),
Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte un Ziemele.
Pieredzē ar kultūras mantojuma saglabāšanu dalīsies arī Lībiešu krasta
un Suitu zemes pārstāvji – Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite un
biedrības “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” valdes priekšsēdētāja Dace
Martinova. Dzīvo etnisko mantojumu apliecinās ansamblis “Līvlist”.
Kultūras zīme “Latviskais mantojums” izveidota pēc Latvijas Lauku
tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” iniciatīvas, un sadarbībā ar
Kultūras ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību zīme kopš 2013. gada
tiek piešķirta lauku tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā, iekļauj mūsdienu
dzīvē un rāda apmeklētājiem latviskās kultūras un sadzīves
tradicionālās vērtības. Pēc šīs zīmes var pazīt vietas, kur saimnieki
apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem,
mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus. Kopumā zīmi
saņēmušas nu jau 88 saimniecības visā Latvijā. Katrai saimniecībai zīme
tiek piešķirta par kādu konkrētu prasmi vai latviskā dzīvesveida
izpausmi, kas tiek iesaistīta arī tūrismā.
Foto: no arhīva
