Ja
dažam labam skolēnam, kas mācās vispārizglītojošajā skolā, bezbēdīgi
pajautā, vai viņš vispār grib iet uz skolu, bieži vien atbilde ir: “Nē!”
Sevišķi pavasarī, kad saulīte spīd, netrūkst arī bastotāju, kas stundu
laikā atrod ko patīkamāku par kāpšanu zināšanu kalnā. Taču, uzdodot šo
jautājumu Lielplatones internātpamatskolas izlaiduma C klasē, kur mācās
jaunieši ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, atbilde ir cita. Ne
visi no viņiem spēj skaidri runāt, taču attieksme iezīmējas diezgan
skaidri – skolā viņi jūtas labi un nevēlas no tās iet prom. Šos īpašo
rūpju jauniešu jeb “cēcīšu” (tā internātpamatskolās mīļi sauc C klases
audzēkņus) izpratnē “iet prom” nozīmē zaudēt iespēju būt sabiedrībā un
palikt savas mājas sienās.
Foto: Raitis Puriņš. Visu rakstu
lasiet 12. aprīļa “Zemgales Ziņās”









