Šodien zemkopības ministre Laimdota Straujuma ar biedrības «Jauno zemnieku klubs» (JZK) pārstāvjiem pārrunāja biežāk sastopamās problēmas lauksaimniecībā. Jaunieši sniedza ierosinājumus, kā veicināt Latvijas lauku izaugsmi un palielināt jauno saimnieku konkurētspēju.
JZK dalībnieki rosināja, lai izstrādājamā zemes kreditēšanas programmā jaunajiem lauksaimniekiem būtu priekšroka zemes iegādē un tiktu palielinātas kredītu garantijas zemes iegādes aizdevumiem jaunajiem lauksaimniekiem, informē Zemkopības ministrija (ZM). Ministre atgādināja, ka jau pašreiz – saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumu 746 «Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība» nosacījumiem – aizdevumiem zemes iegādei maksimālais garantijas apmērs jaunajiem lauksaimniekiem noteikts 50 procentu apmērā. L.Straujuma pastāstīja jauniešiem, ka arī 28.marta Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes sēdē vienojušies, ka pēc 80 procentu finansējuma apguves zemes iegādei priekšroka tiks dota jaunajiem lauksaimniekiem un būs ietverta prasība par lauksaimniecisko izglītību. JZK aicināja ZM atrast finansējumu programmai «Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem». Ministre atgādināja, ka pasākuma īstenošana tika aktīvi sākta 2009.gadā tad ekonomiskās krīzes dēļ pasākumu pārtrauca. Tomēr 2010.gadā Latgales reģiona – Ziemeļaustrumu, Austrumlatgales un Dienvidlatgales – lauksaimnieki pārdalīja daļu no neapgūtajiem finanšu līdzekļiem, tādēļ 2011.gada beigās tika izsludināta vēl viena pieteikšanās kārta minētajās trijās lauksaimniecības pārvaldēs. Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem ir paredzēts arī nākamajā, 2014.-2020.gada plānošanas periodā, informēja L.Straujuma. «Nākamajā programmēšanas periodā daudz lielāks uzsvars tiks likts uz atbalstu jaunajiem zemniekiem. Tādēļ mudinu jūs aktīvi rīkoties, aizstāvēt savas iespējas diskusijās ar ilggadīgajiem saimniekiem,» teica L.Straujuma. Jaunos uzņēmējus uztrauc arī nekoptā lauksaimniecības zeme. Viņi ierosināja piemērot paaugstināto – līdz pieciem procentiem – nekustamā īpašuma nodokļa likmi neapzinīgajiem īpašniekiem. Ministre piekrita jauniešiem, ka pašreizējā nodokļa papildlikme 1,5 procenti no kadastrālās vērtības nav devusi pietiekamu lielu stimulu, lai īpašniekus mudinātu izmantot zemi ražošanai. Ministre teica, ka priekšlikumu paaugstināt nekustamā īpašuma nodokļa likmi neapstrādātajai lauksaimniecībā izmantojamajai zemei ZM ir iesniegusi Finanšu ministrijai.Vēl L.Straujuma un jaunie lauku uzņēmēji pārrunāja lauksaimniecības izglītības jautājumus un situāciju ar Rīgas Centrāltirgus nakts tirgus platības samazināšanu, kā arī iespējamos risinājumus, kā mudināt Latvijas zemi iespējami saglabāt Latvijas valstspiederīgo īpašumā.
