Ar
mērķi iesaistīt Lielupei piegulošās pašvaldības un privātās
personas (fiziskas un juridiskas) upes atveseļošanas pasākumos,
attīstot ūdens tūrisma pakalpojumu infrastruktūru, tādējādi
veicinot upes izmantošanu, ūdens aerāciju un upes atveseļošanos,
trīs lauku partnerības –
lauku partnerība “Lielupe”, biedrība “Pierīgas partnerība”
un “Bauskas rajona lauku partnerība” –
vienojušās kopēja projekta īstenošanā, informē Jelgavas novada
pašvaldības pārstāve Enija Kreicberga-Kapša. Projekta laikā arī
Jelgavas novada pašvaldībā noritēs dažādas aktivitātes,
tostarp laivu piestātņu izveidošana trīs pagastos.
Sadarbības
projektā tiks veidots jauns tūrisma maršruts, sekmēta jaunu
tūrisma piedāvājumu veidošana, veicināta uzņēmējdarbība un
vietējo uzņēmēju un pašvaldības sadarbība. Jelgavas novada
teritorijā paredzēts izveidot sešas laivu piestātnes, piesaistīt
hidrobiologu, kurš ieteiks un norādīs, kā pareizi veicama upes
krastu tīrīšana, kā arī sadarbībā ar citām pašvaldībām
ūdens tūristiem paredzēts izveidot jaunu ūdenstūrisma maršrutu
un kartes.
“Gandrīz
visi projektā iesaistītie partneri ir uzsākuši dokumentācijas
sagatavošanu, lai jau tuvākajā laikā sāktu iepirkuma procedūru
veicamajiem projektēšanas un būvniecības darbiem. Jelgavas novada
teritorijā trīs pagastos – Jaunsvirlaukā, Kalnciemā un Valgundē
–
paredzēts izveidot ūdens tūristiem ērti pieejamas laivu
piestātnes. Pie piestātnēm tiks novietotas pārvietojamas pontonu
laipas, kā arī uzstādītas norāžu zīmes, kas ļaus tūristam
iepazīties ar vietējās teritorijas piedāvājumu. Piemēram, varēs
uzzināt par dažādiem ievērojamiem apskates objektiem, iecienītām
kafejnīcām vai pastaigu vietām. Projekta partneri savās
teritorijās veiks arī upju krastu tīrīšanu. Lai to izdarītu
pareizi, iesaistīsim hidrobiologus, kuri ieteiks vispareizākos upju
tīrīšanas veidus,” skaidro Jelgavas novada pašvaldības
telpiskās attīstības plānotāja Inese Baumane.
Lielupe
ir viena no Latvijas garākajām upēm, tās garums ir 119 kilometri.
Upei ir vairāk nekā 250 pieteku, kuras, plūstot caur plašajām
lauksaimniecības zemēm, nes uz Lielupi lauksaimniecības
notekūdeņus.
Lielupes
apgabals ir pakļauts ievērojamiem pārrobežu piesārņojuma
riskiem, jo Lietuvas teritorijā zemē ieguldīti naftas vadi, kas
ved no Baltkrievijas uz Klaipēdu. Tomēr lielākas problēmas sagādā
Lietuvas intensīvi izmantotās lauksaimniecības zemes. Lielupes
kritums ir tikai 0,1 metrs uz kilometru, un tas nozīmē, ka upei ir
augsts piesārņošanās, aizaugšanas risks, kā arī upes nestais
piesārņojums ilgtermiņā ietekmē arī Baltijas jūras veselību.
Ilgstoši netīrot ūdensobjektus, veidojas eitroficēti ūdeņi, kam
raksturīgs duļķainums un skābekļa trūkums. Šis ir viens no
nopietnākajiem vides draudiem virszemes ūdeņiem un arī Baltijas
jūrai, jo ūdens kļūst nederīgs ne tikai cilvēku vajadzībām,
bet arī daudzu augu un zivju eksistencei, skaidro hidrobiologi. Upes
veselību ietekmē ne vien piesārņojums, bet arī nesakārtotie
krasti. Upes veselību labvēlīgi var ietekmēt krastu sakārtošana
un ūdens aerācija. Projekta aktivitātes sniegs būtisku
ieguldījumu Lielupes ūdens “iekustināšanai” –
attīrīšanai. Līdz 2019. gada jūlijam sadarbībā ar Lielupes
piekrastes zemju īpašniekiem projektā plānotas vairākas
aktivitātes:
-
saskaņā
ar hidrobiologa ieteikumiem, iztīrīt upes krastus (pašu spēkiem),
aprīkot tos ar ūdens tūrismam nepieciešamo infrastruktūru –
pārvietojamas pontonu laipas, piestātnes un norādes zīmes; -
izveidot
ūdens tūrisma maršrutu un kartes; -
veicināt
partnerību, pašvaldību un Lielupes krastu īpašnieku sadarbību
un izpratni par Lielupes atveseļošanas nozīmību, organizējot
kopīgus seminārus un veidojot kopīgu sadarbības formu; -
sekmēt
uzņēmējdarbības attīstību reģionā, veicinot jaunu tūrisma
pakalpojuma vietu izveidi un esošo attīstīšanu; -
izveidot
interaktīvu vides objektu, kas simbolizē Lielupes sākumu un
ietver informāciju par Lielupi.
Īstenojot
projektu “Lielupes atveseļošanas pasākumi – pakalpojumu un
infrastruktūras izveide ūdens tūristiem”, ieguvēji būs gan
piekrastes zemju īpašnieki, gan pašvaldības, gan Lielupes ūdens
tūristi, gan sabiedrība kopumā, atveseļojoties Lielupei un
Baltijas jūrai.
Foto: no arhīva
