“Visu
laiku cenšos popularizēt gan savu saimniecību, gan Jelgavas novadu, gan
kopumā ideju, ka arī jauni cilvēki var dzīvot un saimniekot laukos,”
teic Lelde Bāra no Svētes pagasta saimniecības “Lejnieki”. Viņa ir viena
no četriem jaunajiem uzņēmējiem, kas saņems Jelgavas novada pašvaldības
finansējumu savai biznesa idejai.
Kā informē pašvaldības pārstāve
Dace Kaņepone, aizritējusi konkursa “Esi uzņēmējs Jelgavas novadā”
pretendentu vērtēšana. Topošie uzņēmēji prezentēja katrs savu biznesa
ideju, lai saņemtu pēc iespējas lielāku pašvaldības starta kapitālu tās
īstenošanai. Žūrijas komisija šogad lēma finansiāli atbalstīt četras
biznesa ieceres, kopumā tām atvēlot vairāk nekā 5000 eiro.
Līdzīgi kā
iepriekš, arī šogad starp konkursa laureātiem ir gan tādi jaunie
uzņēmēji, kas jau paspējuši atrast savu profesionālo nišu un uz
pašvaldības finansiālu atbalstu pretendē, lai kvalitatīvāk attīstītu
pakalpojumu, gan arī tādi, kuriem ir izkristalizējusies lieliska biznesa
ideja, ko īstenot tuvākajā laikā. No četrām atbalstītajām idejām trīs
saistītas ar pārtikas nozari un viena ar vēsturisko tērpu darināšanu.
Augstāko
žūrijas atbalstu šogad saņēma trīs biznesa idejas, kas sadalīs dāvāto
pašvaldības starta kapitālu vienādās daļās, katra iegūstot 1500 eiro.
Taps bioloģiski cepumi
“Gribas
paplašināt saimniecības darbības jomu un sākt ražot arī bioloģiskos
cepumu pusfabrikātus no pašas audzētām sastāvdaļām,” stāsta L.Bāra,
kurai piešķirtais finansējums 1500 eiro apmērā nodrošinās iespēju
iegādāties jaunu virtuves tehniku, lai turpinātu ar lielāku jaudu ražot
savus nesen radītos produktus. Leldes saimniecībā “Lejnieki” Svētes
pagastā tiek audzēti dažnedažādi dārzeņi, garšaugi un ogas, izmantojot
bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodes. Vēloties attīstīt
produkcijas noietu, Lelde salīdzinoši nesen nonāca pie idejas radīt
gatavu cepumu mīklu. Cepumi ir no bioproduktiem – milti, olas un sviests
tiek iepirkts bioloģiskajās saimniecībās, savukārt no savas
saimniecības Lelde izmanto izaudzētos garšaugus un ogas.
“Vasaras
darbi drīz būs noslēgušies un varēs ķerties pie cepumu gatavošanas, kā
arī tēju fasēšanas un tamlīdzīgiem darbiem,” stāsta Lelde, piebilstot,
ka līdztekus svaigu dārzeņu, augļu un ogu tirgošanai saimniecība tos
tirgo arī saldētā veidā, kā arī piedāvājumā ir žāvēti āboli un dažādas
tējas. “Piemēram, par godu Latvijas simtgadei tapa divi īpaši tēju
maisījumi – “Zemgales saullēkts” un “Zemgales saulriets”,” atklāj jaunā
uzņēmēja.Piešķirto Jelgavas novada pašvaldības finansējumu viņa plāno
izmantot, lai iegādātos jaudīgāku virtuves kombainu, žāvētājmašīnu,
virtuves robotu, aukstumsomu un vakuuma iepakotāju.
Uzlabos iepakojumu
Viena
no pirmajām savu ideju konkursā prezentēja Vircavas pagasta mājražotāja
Anita Strazda, kas no smilšu mīklas rada apēdamu mākslu – veido
glazētus cepumus. Viņas uzņēmumu “Sugar Art” pašvaldība jau šogad sveica
kā nominācijas “Gada mājražotājs” ieguvēju konkursā “Gada uzņēmējs
Jelgavas novadā”. Anita labu laiku strādājusi Anglijā, un tur
noskatītais brīvdabas tirdziņā neviļus licis pašai eksperimentēt ar
dažādu skaistu kārumu veidošanu. Tik labi zināmā smilšu mīkla viņas
izpildījumā pārtop par krāšņiem un noēdamiem dekoriem kāzām, jubilejām,
gaumīgiem viesību galdu klājumiem un bērnu iepriecinājumam. Mazu dāmu
svētkiem Anita gatavo, piemēram, somiņas komplektus, kuros ietilpst
izzīmēta cepumu rokassomiņa, spogulītis, ķemmīte, skropstu tuša,
lūpukrāsa un dažnedažādas skaistumlietas. Radīti arī augļu, dārzeņu,
ciparu un burtu cepumu komplekti. Anitas apņēmību un patstāvīgumu žūrija
novērtēja, piešķirot produkta attīstībai 1500 eiro, ko plānots izmantot
jauna cepumu iepakojuma izstrādei.
Iegādāsies augļu kalti
Atzinību
izpelnījās arī Vircavas saimniecības “Dzērves” saimnieki Edgars un
Evita Gūtmaņi, kas jau teju 20 gadu nodarbojas ar tomātu audzēšanu.
Saimniecībā tiek audzēti 40 hibrīdi, tomāti ir dažādi gan pēc izmēra,
gan formas un krāsas, lai tirgū piedāvātu pēc iespējas plašāku izvēli.
Daudzus gadus saimnieki nodarbojās vien ar tomātu audzēšanu un
tirgošanu, bet pēdējā laikā pievērsušies arī produktu gatavošanai no
tomātiem. Pašlaik pieprasītākie ir tomātu sula un kaltēti tomāti. Kā
norāda Edgars, piešķirtais finansējums 1500 eiro apmērā tiks izmantots
speciālas augļu kaltes iegādei.
Savukārt pašvaldības starta kapitāls
750 eiro apmērā piešķirts Zandai Zariņai, kas Lielvircavas muižā
vairākus gadus strādā par gidi un pievērsusies vēsturisko tērpu
darināšanai. Viņas aizraušanās un sirdslieta ir 19. gadsimta mode. Pētot
un analizējot aizgājušo gadsimtu, Zanda nonākusi pie secinājuma, ka
vēlas pati radīt kvalitatīvus vēsturiskos tērpus. Apgūstot zināšanas pie
profesionāliem meistariem, jau radīti vairāki 19. gadsimta tērpi
Jelgavas novada muižām.
Z.Zariņas piedāvājumā ietilpst ampīra,
bīdermeiera, krinolīna, turnīra un jūgendstila tērpu atdarinājumi. Viņa
norāda, ka Latvijā ir maz entuziastu un profesionāļu, kas nodarbojas ar
vēsturisko tērpu pētīšanu, un vēl mazāk ir to, kas tos kvalitatīvi
atdarina. Zandas interesēs ir lielu uzmanību veltīt vēsturiskajai
ticamībai, un par savas darbības galveno kritēriju viņa ir noteikusi
kvalitāti, nevis apjomu. Tā kā Zanda ar vēsturisko tērpu darināšanu
nodarbojas salīdzinoši nesen, par galveno mērķi savas uzņēmējdarbības
attīstībai šobrīd izvirzītas mārketinga aktivitātes. Iecerēts arī
pievērsties logo (birkas) izstrādei.
Svinīga pašvaldības starta
kapitāla pasniegšana jaunajiem uzņēmējiem konkursa laureātiem notiks 22.
novembrī, kad Jelgavas novada pašvaldība organizēs Biznesa iespēju un
iedvesmas dienas pasākumu Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas
muzejā.
Foto: Jelgavas novada pašvaldība
