Kā vienu no pirmajiem deputāti apstiprināja saistošos noteikumus, kas nosaka, ka Jelgavas novada administratīvajā teritorijā turpmākos piecus gadus būs spēkā aizliegums audzēt jebkādus ģenētiski modificētos kultūraugus. Pirms lēmuma pieņemšanas deputātiem jau iepriekš bija iespēja uzklausīt LLU vadošo speciālistu atzinumus par minēto jautājumu.
Pašvaldība pirms tam bija saņēmusi 90 Sesavas pagasta iedzīvotāju parakstītu iesniegumu, kas aicināja aizliegt ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu novadā.Jau ziņots, ka februāra beigās Jelgavas novada Dome nobalsoja par nodomu liegt sēt ģenētiski modificētos augus. Noklausījušies LLU profesores Ināras Turkas lekciju par ģenētiski modificētajiem kultūraugiem un to audzēšanas nākotnes prognozēm, kā arī ņemot vērā Sesavas pagasta iedzīvotāju aicinājumu, Jelgavas novada Domes deputāti lēma par nodomu noteikt aizliegumu tādu augu sēšanai novadā. Līdz vakardienas Domes sēdei ikviens novada iedzīvotājs pašvaldībai vēl varēja izteikt savu viedokli par modificētajiem augiem.Profesore I.Turka deputātiem skaidroja, ka Eiropas Savienībā patlaban ir atļauts audzēt tikai vienu ĢM kultūraugu – kukurūzas šķirni ‘MON 810’. Kā «Ziņas» vēstīja jau iepriekš, šī kukurūza izveidota ar izturību pret sakņu kaitēkļiem, kas dienvidu valstīs šai kultūrai nodara lielu postu plašos sējumos. Taču nedz Latvijā, nedz citās kaimiņvalstīs šā kaitēkļa pagaidām nemaz nav, tāpēc būtu absurdi ļaut audzēt ĢM kukurūzu.Profesore bija izbrīnīta par novada Domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes izteikumiem kādā intervijā, kurā viņš jautājis – ja novadā aizliegs sēt ĢM kultūraugus, kā mūsu zemnieki varēs konkurēt ar citu valstu rapšu audzētājiem. I.Turka akcentēja, ka ĢM rapšus vēl nekur ES nav ļauts sēt.«Ja sāksim audzēt ĢM rapšus, atpakaļ uz konvenciālo sistēmu vairs nevarēsim pāriet,» nākotni ieskicēja I.Turka, piebilstot, ka rapšu sēklas dīgtspēju augsnē saglabā pat 13 gadu. Jau tagad redzams, ka rapši ātri izplatās savvaļā – to sēklas pārnēsā putni un tās izbirst pārvadājot, tāpēc vasarās dzeltenos ziedos ir dzelzceļa uzbērumi un lielceļu malas. ĢM rada virkni vides risku, piemēram, Latvijā varētu tikt iznīcināta biškopība, jo ĢM ietekmētu derīgo kukaiņu izplatību. Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā paredz iespēju pašvaldībām ar saistošajiem noteikumiem noteikt aizliegumu savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus. Likums nosaka – minēto aizliegumu nosaka uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem.
