Jelgavas novada Izglītības pārvalde secinājusi, ka medijos pārprasti klašu atvēršanas nosacījumi ar skolu slēgšanas nosacījumiem, bet pašvaldībai jāizšķiras, vai atbalstīt savu skolu vai maksāt savstarpējos norēķinus kaimiņu pašvaldībai un segt transporta izmaksas skolēniem.
Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa aģentūrai LETA skaidroja, ka, viņasprāt, Izglītības un zinātnes ministrija patiesībā neizvirza nekādus nosacījumus skolēnu skaitam vidējās izglītības programmu īstenošanai pašvaldības izglītības iestādēs, turklāt pēdējās dienās medijos ir sajaukti klašu atvēršanas nosacījumi ar skolu slēgšanas nosacījumiem.
«Norādītā «prognoze» bija viens no pavasarī apspriestajiem variantiem saistībā ar finansējuma meklēšanu pedagogu algu paaugstināšanai. Informācija par skolēnu skaitu dažādās izglītības iestāžu grupās pa novadiem ir pieejama pastāvīgi, un pašvaldību izglītības jomas speciālisti šo informāciju pārzina un ņem vērā, plānojot turpmāko attīstību. Var tikai pabrīnīties par to, cik vienkārši masu informācijas līdzekļos var nonākt nekompetenti pasniegta informācija – 10.klašu atvēršanas «nosacījumu» pārvēršot par skolas slēgšanas nosacījumu,» pauda Avotiņa.
Viņasprāt, šādi pārprasti traktējumi izraisa kārtējo ažiotāžu un rada liekus uztraukumus gan vecākiem, gan pedagogiem.
Avotiņa atgādināja, ka pašvaldība, kas ir izglītības iestādes dibinātājs, lemj par izglītības jautājumu risināšanu savā teritorijā. «Kādas skolas atvērt, kādas slēgt, kādas izglītības programmas tiks piedāvātas un cik skolēniem jābūt klasē, lai programmas īstenošanu apmaksātu – to lemj pašvaldība, kas ar savu finansiālo atbalstu var piedalīties programmas īstenošanas izmaksu segšanā,» pauda Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja.
«Tā kā joprojām darbojas princips «nauda seko skolēnam», tad jau pašlaik, ja vidusskolas klasē skolēnu skaits ir mazāks par 12, «sekojošās» naudas nepietiek pilnai pedagogu darba apmaksai. Un tā ir pašvaldības izšķiršanās – vai atbalstīt izglītības iegūšanas iespējas savā skolā, vai sadarboties ar kaimiņu pašvaldību, maksājot savstarpējos norēķinus un sedzot transporta izmaksas skolēniem,» skaidroja Avotiņa.
Viņa informēja, ka Jelgavas novadā, tāpat kā lielā daļā citu lauku pašvaldību, vairākās skolās, kas īsteno vidējās izglītības programmas, ir problēmas ar pietiekama skolēnu skaita nodrošināšanu. Tādēļ Jelgavas novadā pieļauj, ka kādā vidusskolā 10.klase katru gadu var netikt nokomplektēta un kāda pašreizējā vidusskola var kļūt par pamatskolu.
«Tas, vai skaitliski nelielajām vidusskolas klasēm ir vai nav nākotne ir atkarīgs no izvirzītajiem mērķiem, ko vēlamies sasniegt savā valstī. Ja runa ir tikai par naudas ietaupīšanu saistībā ar skolotāju atalgojuma nodrošināšanu, tad nav nākotnes,» uzskata Avotiņa.
Viņasprāt, ja valstī domā par izglītības pieejamības nodrošināšanu arī lauku jauniešiem un nevis formāli, bet reāli, ņemot vērā virzību uz vidējās izglītības iegūšanu kā pašsaprotamu starta pozīciju darba dzīvei visiem jauniešiem atbilstoši ES izvirzītajiem uzdevumiem izglītībā, tad nākotne ir arī mazajām vidusskolām, kas ir atvērtākas pārmaiņām.
Jelgavas novadā šogad neplāno nekādas izmaiņas skolu tīklā, un pretēji publiskajā telpā izskanējušajiem viedokļiem, Izglītības pārvaldes vadītāja uzsvēra, ka, ja nenokomplektējas vidusskolas klase, tad nav jāslēdz visa skola, jo tā turpina īstenot pamatizglītības programmu.
Jelgavas novadā neesot mazo skolu, par kuru slēgšanu būtu jāuztraucas, jo visās skolēnu skaits pārsniedz simtu, neskaitot pirmsskolas grupu bērnus.
