Saspringtā
gaisotnē trešdienas vakarā noritēja Jelgavas novada pašvaldības
rīkotā Kalnciema iedzīvotāju sapulce, uz kuru bija atnākuši ap
simts cilvēku. Kaut arī sapulces dienaskārtībā nebija plānots
apspriest tiesā apstrīdēto projektu būvēt Kalnciemā nolietoto
svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcu, tiklīdz klātesošajiem
tika atļauts uzdot jautājumus, runas lielākoties bija vērstas uz
to. “Tas nav mūsu kompetence, to lems Augstākā tiesa,”
vairākkārt atrunājās pašvaldības vadības pārstāvji. Taču
šis arguments nelīdzēja.
Jāpaskaidro,
ka pret Jelgavas novada domē 2015. gadā pieņemto lēmumu atļaut
būvēt Kalnciemā nolietoto svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcu
tiesā iestājās astoņu Kalnciema iedzīvotāju grupa. Pirmajās
divās instancēs viņi Jelgavas novada pašvaldībai zaudēja, bet
2017. gada martā kasācijas sūdzība tika pieņemta Augstākajā
tiesā. Turklāt tika nolemts lietu izskatīt rakstveida procesā,
bez strīdus pušu klātbūtnes. Sēdes datums vēl nav noteikts.
Portāls
zz. lv jau rakstīja – lai arī tiesas process vēl nav noslēdzies,
Kalnciemā jau sācis rosīties uzņēmums “EcoLead”, kas ir
izveidots tieši šīs rūpnīcas būvei. Ieguldot ap pusmiljonu eiro
savas naudas un piesaistot ES līdzekļus, “EcoLead” uzņēmies
sakārtot lietoto akumulatoru pārstrādes rūpnīcai paredzēto
teritoriju, kas ir šī uzņēmuma privātīpašums.
“Kāpēc
jābūvē rūpnīca centrā, kur skrien bērni? Olainē taču šo
uzņēmumu iekšā nelaida, bet kāpēc Kalnciemā mēs laižam?!”
jau pēc sapulces, diskutējot ar deputātu Modri Jansonu, teica
pensionāre Vera Valdheima, kas agrāk bija Kalnciema būvmateriālu
kombināta plānu daļas vadītāja. Sapulcē V.Valdheima nolasīja
no lapas, pēc pašas teiktā, kompetenta speciālista novērtējumu
industriālajam riskam, ko ciema iedzīvotājiem radītu šāda
rūpnīca. Jāpiebilst, ka šis neatkarīgais industriālā riska
vērtētājs ir norādījis, ka pamatojas uz ietekmes uz vidi
novērtējumu, ko pēc rūpnīcas projekta attīstītāju pasūtījuma
gatavoja uzņēmums SIA “Estonian, Latvian& Lihuanian
Enviroment”. V.Valdheimas nolasītajā tekstā bija teikts:
“Rūpnīcas riska novērtējuma autori norāda, ka rūpnīcas
darbības rezultātā gaisā tiek emitētas 64,869 tonnas sēra
dioksīda gadā. Tas ir ļoti toksisks savienojums, kas izsauc
elpceļu bojājumus – iesnas, klepu, kakla kairinājumu, hroniski
iedarbojoties, var izsaukt astmu. Lai labāk varētu saprast par
apjomiem, tas ir 22704,15 kubikmetru tīras gāzes gadā jeb 3,64
kubikmetri tīras gāzes stundā.” V.Valdheimu un viņas daudzos
domubiedrus nepārliecina ne deputāta M.Jansona aicinājums attīstīt
pašvaldībā ražošanu, ne arī “EcoLead” īpašnieku agrāk
paustais viedoklis, ka, atšķirībā no Olaines, piedāvājums
Kalnciemā bija izdevīgāks. Toties vēl jo lielāku uztraukumu
pensionārei radīja kāda vārdā neminēta dārzkopības
speciālista atzinums, ka “EcoLead” uzbūvēšanas gadījumā
Kalnciema dārzos nokalstu augļu koki.
“No
vecā rūpnīcas skursteņa jau divas nedēļas izplūst dūmi. Ciemā
izplatās dedzinātas plastmasas smaka!” sapulcē uztraukti sacīja
kāda kalnciemniece. Uz to Kalnciema pagasta pārvaldes vadītājs
Dainis Keidāns paskaidroja, ka ne minētais skurstenis, ne arī dūmi
nepieder “EcoLead”, bet kādam citam uzņēmumam, kas tāpat
atrodas agrākajā Kalnciema būvmateriālu kombināta teritorijā.
Sapulces
gaitā Jelgavas novada domes deputāte kalnciemniece Irina Dolgova
pauda savu neizpratni, kā var būt, ka novada būvvalde jau 2015.
gadā ir izdevusi būvatļauju nolietoto svina akumulatoru pārstrādes
rūpnīcas būvei. “Kā būvatļauja tika izdota, pirms nebija
spēkā stājies Jelgavas novada domes lēmums, kas atļauj Kalnciemā
būvēt šo rūpnīcu, man kā juristei nav saprotami. Es to centīšos
noskaidrot,” zz.lv sacīja I.Dolgova. Viņa bija pārsteigta par
to, ka būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš jau sen ir pagājis.
Vairākkārt
sapulces dalībniekiem atbildēja Jelgavas novada nolīgtais jurists
Dzintars Lagzdiņš. Viņš skaidroja, ka būvatļaujas izdošana
“EcoLead” un tiesiskais strīds par to, vai rūpnīcai būs
atļauts darboties Kalnciemā, ir divas nesaistītas lietas.
Dz.Lagzdiņš teicās, ka pilnīgi saprot vecos kalnciemniekus, kuri
padomju laikos ir daudz cietuši no veselībai kaitīgas rūpniecības.
Viņš ieteica paļauties uz to, ka jauna, moderna ES prasībām
atbilstoša rūpnīca varētu būt videi draudzīga. Dz.Lagzdiņš
ieminējās arī par to, ka “diezgan daudz cilvēku interesējās,
kad sāks strādāt rūpnīca un pie kā vērsties, lai varētu dabūt
darbu”. Šajā vietā Dz.Lagzdiņa runu pārtrauca nicīgi smiekli
un replika: “Nesmīdiniet tautu.”
Ar
vienkāršām matemātiskām darbībām pārbaudot neatkarīgā
vērtētāja kalnciemniekiem izplatīto informāciju, zz.lv atklāja
– ja tiek dots, ka pa akumulatoru pārstrādes rūpnīcas skursteni
gadā izplūst 22704,15 kubikmetru sēra dioksīda gāzes, tad vienā
stundā caur to izplūst 2,59 nevis 3,64 kubikmetri sēra dioksīda,
ka tika minēts sapulcē.
Vairāk
par iedzīvotāju sapulci Kalnciemā lasiet 29. marta “Zemgales
Ziņās”.
Foto: Raitis Puriņš
