Lietaino laika apstākļu dēļ ziemas rapšus šogad iesēs mazāk nekā pērn, aģentūrai BNS prognozēja aptaujātie lauksaimnieki.
Lauksaimniecības kooperatīva «Latraps» izpilddirektors Edgars Ruža aģentūrai BNS norādīja, ka ziemas rapšu sēja vēl nav pabeigta, lai gan iepriekš noteiktais termiņš ‒ 15.augusts ‒ jau pagājis. «Uzskatām, ka 15.augusts būtu tas datums, kad būtu jāpabeidz ziemas rapšu sēja, jo pārziemošanas risks ar katru dienu pieaug pēc šā datuma,» paskaidroja Ruža.Tomēr viņš minēja, ka pagaidām laika apstākļi vēl veicina ātru sēklu sadīgšanu. «Ir silts laiks, augsne ir silta, mitruma pietiek, līdz ar to tas, kas ir iesēts, sadīgst jau trīs līdz četrās dienās,» sacīja «Latraps» izpilddirektors un minēja, ka citos gados, pat iesējot krietni pirms 15.augusta, graudu sadīgšanai nepieciešams daudz ilgāks laiks.«Tāpēc, tiklīdz ir iespēja, zemnieki mēģina ķert un darīt, taču pārziemošanas risks palielinās ar katru dienu,» uzsvēra Ruža.Pēc viņa teiktā, pašlaik varētu būt apsēti aptuveni 60% no ziemas rapšiem paredzētās platības.Arī Latvijas Lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai BNS pastāstīja, ka lietavu dēļ kavējas ziemas rapša sēja. «Sēja iekavējās lietavu dēļ,» sacīja Jansons un piebilda, ka ziemas rapšus varēs sēt vēl tikai pāris dienu. «Pēc tam vairs nebūs jēgas sēt ‒ cik iesēs, tik būs,» atzina LLKA vadītājs, taču pagaidām nevarēja pateikt, cik daudz ziemas rapšiem paredzēto platību jau ir apsēts.Savukārt Biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai BNS pavēstīja, ka ziemas rapšu sējai palikušas vairs aptuveni piecas dienas, jo vēlāk to pārziemošanas risks būs pārāk liels. «Šie ir optimālie termiņi, kad iesēt ziemas rapsi. Vēl kādas piecas dienas varam mēģināt gaidīt un sēt, bet pēc tam tas ir diezgan liels risks,» norādīja Lazdiņš un atzina, ka līdz ar to šogad iesētās ziemas rapšu platības Latvijā varētu būt krietni mazākas nekā iepriekšējos gados.Pēc biedrības vadītāja teiktā, pašlaik Latvijā varētu būt apsēts ne vairāk kā 30% no pagājušajā gadā ar ziemas rapsi apsētajām platībām. Tomēr viņš piebilda, ka Latgalē situācija varētu būt labāka nekā pārējos reģionos.Jau vēstīts, ka ilgstošās lietavas kavē labības kulšanu, kā arī ziemāju sēju.Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti šogad prognozē graudaugu un rapšu sējumu kopplatības saglabāšanos pērnā gada līmenī. Latvijā 2010.gadā lauksaimniecības kultūru kopējā apsētā platība, pēc provizoriskiem datiem, samazinājusies par 16,2 tūkstošiem hektāru jeb 1,5%, salīdzinot ar 2009.gadu, un bija 1095,8 tūkstoši hektāru.