Svinīgajā
pieņemšanā pie Jelgavas novada domes priekšsēdētāja Ziedoņa
Caunes pasniegti astoņi novada augstākie apbalvojumi “Goda
diploms”, informē pašvaldības pārstāve Enija Kreicberga-Kapša.
Goda
diplomu saņēma 22 gadus vecais šķēpmetējs Gatis Čakšs par
sasniegumiem sportā un netiešu lokālpatriotisku ieguldījumu
Jelgavas novada Sporta centra popularizēšanā Latvijas mērogā.
G.Čakšs savas sportista gaitas uzsācis Jaunsvirlaukas pagastā.
Viņa augstākais sasniegums ir pasaules junioru čempiona tituls
šķēpmešanā 2014. gadā.
Goda
diploms pasniegts arī jaunajam ķīmijas zinātņu doktoram
Kristapam Māliņam par profesionālo devumu zinātnes jomā, netieši
veicinot Jelgavas novada iedzīvotāju lokālpatriotismu. Savu
bērnību K.Māliņš pavadījis Sesavā, ir Rīgas Tehniskās
universitātes Lietišķās ķīmijas institūta vadošais pētnieks
un ķīmijas zinātņu doktors. K.Māliņa zinātniskie raksti
publicēti vadošajos zinātniskajos žurnālos, tos savos darbos ir
citējuši daudzu pasaules valstu atzīti zinātnieki. Viņa
zinātniskie pētījumi saistīti ar biodegvielas izstrādi, meklējot
veidus, kā biodegvielas ražošanu vērst lētāku un pieejamāku,
bet degvielu tīrāku un efektīvāku.
Par
profesionālo karjeru mūzikā un lokālpatriotisku ieguldījumu
Jelgavas novada vārda nešanā ārpus tā robežām Goda diploms
tika pasniegts kontrtenoram Sergejam Jēgeram. Pasaules slavu
guvušais kontrtenors dziedājis uz daudzām pasaules skatuvēm. Jau
vairāk nekā desmit gadu darbojas S.Jēgera labdarības fonds, kura
mērķis ir sniegt palīdzību bērniem ar veselības problēmām un
ierobežotām spējām iekļauties sabiedrībā. Katru vasaru
S.Jēgera labdarības fonds 30 bērniem no maznodrošinātām,
daudzbērnu un audžuģimenēm organizē vasaras nometnes, kur
radošās darbnīcās profesionālu un sabiedrībā pazīstamu
mākslinieku vadībā bērniem ir iespēja attīstīt savas radošās
spējas.
Dzejniecei
Mārai Misiņai Goda diploms piešķirts par profesionālu
ieguldījumu literatūrā, netieši veicinot Jelgavas novada
iedzīvotāju lokālpatriotismu. M.Misiņa dzimusi un augusi Vilcē,
kur radīti arī pirmie dzejoļi. Par viņas pirmo nozīmīgo
publikāciju kļuva dzejoļu kopa “Būt, neparādoties būt”
žurnālā “Karogs” 1972. gadā, bet vēlāk – arī dzejoļu
krājumi “Svešam uzticēties” (1977), “Pērc lietusmēteli,
taurenīt” (1983), “Viss, kas nekad vairs” (1987), “Priecājies,
dvēselīt!” (1991). Savukārt, pēdējo dzejoļu krājumu M.Misiņa
laida klajā 1999. gadā ar tādu pašu nosaukumu, kāds bija
pirmajai lielajai publikācijai – “Būt, neparādoties būt”.
Papildus tam viņa ir atdzejojusi no lietuviešu, krievu, vācu un
horvātu valodas, bet 1990. gadā sāka savas darba gaitas laikrakstā
“Diena”, kur ilgu laiku bija Kultūras nodaļas redaktore.
Uzņēmējam
un motosportistam Jānim Vinteram Goda diploms piešķirts par
profesionālo izaugsmi un personības devumu lokālpatriotisma
veidošanā, Jelgavas novada vārdu nesot ārpus tā robežām.
Motosportista karjeras augstākais sasniegums ir 2007. gada Dakaras
rallijreids, kurā viņš finišēja sestais. J.Vinters un viņa
brālis Einārs joprojām ir vienīgie Latvijas motobraucēji, kas
jebkad piedalījušies pasaules slavenākajā rallijreidā. Taču
līdztekus motosportam J.Vinters kopā ar ģimeni Lielplatonē vada
zemnieku saimniecību “Līgo”, kur papildus Zemgalei
tradicionālajai graudkopībai attīsta augkopību un dārzkopību,
bet kopš 2010. gada brāļi Vinteri ir arī biogāzes ražotāji.
Atlētiskās
vingrošanas pamatlicējam Feliksam Saikovskim Goda diploms piešķirts
par profesionālo ieguldījumu sporta jomas attīstībā.
F.Saikovskis Latvijā iedibinājis kultūrismu, startiem gatavojis
olimpiskās vienības sportistus, izcilus hokejistus un bijis
starptautiskās kategorijas tiesnesis ASV un Eiropā. Aktīvās darba
gaitas F.Saikovskis beidza 2004. gadā, taču viņš joprojām
iestājas par veselīgu dzīvesveidu un neatsaka palīdzību reizēs,
kad trenera un eksperta padoms vajadzīgs jaunajiem sportistiem. Pēc
tautības polis, viņš visu mūžu dzīvojis Rīgā, bet pēdējos
15 gadus jūtas laimīgs Platonē.
Sporta
žurnālistam Gunāram Jākobsonam Goda diploms piešķirts par
profesionālo devumu radio un televīzijas žurnālistikā un netiešu
lokālpatriotisku ieguldījumu Jelgavas novada vārda nešanā ārpus
tā robežām. Klausoties Jaunsvirlaukā dzimušā G.Jākobsona
balsī, kas komentējusi futbola un hokeja spēles, raidījusi ziņas
par sportiskajiem sasniegumiem 13 olimpiskajās spēlēs un 30
pasaules čempionātos hokejā, stāstījusi par Latvijas sportistu
veiksmēm un neveiksmēm, uzaugušas vairākas paaudzes. Sporta
žurnālistikā nostrādājis vairāk nekā 60 gadu, iecelts par
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku. Bet vēl daudziem G.Jākobsons
saistās ar “Mikrofona aptauju”, jo tieši viņš 1968. gadā
bija pirmās aptaujas vadītājs un vadījis to ilgus gadus.
Goda
diploms piešķirts Latvijas Republikas Satversmes tiesas
priekšsēdētājai Inetai Ziemelei par profesionālo izaugsmi un
ieguldījumu valsts pārvaldes attīstībā, netieši veicinot
Jelgavas novada iedzīvotāju lokālpatriotismu. Arī I.Ziemele
apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Dzimusi Jelgavā, uzaugusi
Jelgavas novada Lielplatonē un beigusi Elejas vidusskolu.
Neatlaidīgs darbs, mērķtiecība un pamatīgums raksturīgi arī
I.Ziemeles profesionālajām gaitām, kas no deputāta palīdzes
Latvijas Republikas Augstākajā padomē aizveda līdz Eiropas
Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesneses, bet vēlāk arī ECT palātas
prezidentes un ECT Tiesnešu statusa komisijas vadītājas amatam.
I.Ziemele ir publicējusi četras grāmatas par starptautiskajām
tiesībām un cilvēktiesībām Latvijā un ārvalstīs, kā arī
bijusi septiņu grāmatu redaktore un līdzautore. Savās zināšanās
I.Ziemele turpina dalīties arī lekcijās.
Goda
diplomu saņem iedzīvotāji, kuri dzimuši, auguši vai savas
profesionālās gaitas uzsākuši Jelgavas novadā un ar savu
profesionalitāti, talantu un darba sparu ir nesuši Jelgavas novada
vārdu Latvijā un pasaulē. Apbalvotie saņēma apzeltītas sudraba
vārpiņas piespraudi, kas simbolizē apliecinājumu nozīmīgam
ieguldījumam ar lauksaimniecību saistīta novada attīstībā.
Foto: Jelgavas novada pašvaldība
