Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijai (EK), kurā sūdzas par Zemkopības ministrijas atbalstu piena kooperatīvu iecerei būvēt savu piena pārstrādes rūpnīcu, sestdien raksta laikraksts “Latvijas Avize ” (LA).
Šo faktu LA apstiprināja LPCS vadītājs Jānis Šolks, norādot, ka viņa vadītās organizācijas biedrus – piena pārstrādes uzņēmumu īpašniekus – neapmierinot valsts netaisnīgā un nekorektā attieksme pret vienas nozares dalībniekiem. Neesot taisnīgi, ka dažādām uzņēmējdarbības formām tiekot sniegts atšķirīgs atbalsts. Konkrēti – īpaši tiek atbalstīti piena kooperatīvi un to iecere būvēt savu piena pārstrādes rūpnīcu.Tādējādi LPCS Eiropas mērogā demonstrē savu nostāju pret Eiropas Savienības (ES) un arī Latvijā deklarētajiem principiem, kas paredz stiprināt lauksaimnieku kooperāciju un palielināt to ietekmi kopējā pārtikas realizācijas ķēdē. Šolks skaidroja, ka LPCS Eiropas Komisijai sūdzas par netaisnīgajiem Zemkopības ministrijas (ZM) un valdības lēmumiem, kas saistīti ar 13,26 miljonu eiro jeb 9,32 miljonu latu sadali, ko Latvija 2009. gadā saņēma no Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna.”Toreiz Latvija šo naudu varēja novirzīt vai nu piensaimniecības atbalstam, vai platjoslu interneta ievilkšanai laukos, vai vēl citiem pasākumiem. Latvija nolēma atbalstīt piena nozari, 50% no līdzekļiem novirzot lauksaimniekiem, piena ražotājiem fermu modernizācijai, otrus 50% pievienotās vērtības radīšanas projektiem gan piena pārstrādei, gan kooperatīviem,” teica Šolks. Viņaprāt, lielāko netaisnību valdība paveikusi pērn, apstiprinot ZM sagatavotos ES atbalsta saņemšanas noteikumu grozījumus, paredzot, ka ES atbalstu pievienotās vērtības radīšanas projektiem var saņemt piena kooperatīvi jauna projekta īstenošanai.LA piebilst, ka iepriekš LPCS īpašus iebildumus izteica arī pret to, ka piena kooperatīvu rūpnīcas projektam izsniegts valsts galvojums piecu miljonu latu apmērā. Šādu labvēlību no valsts neesot saņēmis neviens jau strādājošs piena pārstrādes uzņēmums. Šāda īpaša attieksme pret kooperatīviem, kam savu projektu būs iespēja īstenot ar lielāku ES atbalsta intensitāti un ar īpašu valsts galvojumu, Šolkaprāt, veidojot negodīgu konkurenci nozarē.Aģentūra BNS jau vēstīja, ka projektu par jaunu piena pārstrādes uzņēmumu aizsāka pilnsabiedrība “Latvijas piensaimnieks”. Šī projekta realizēšanai pērn novembrī tika izveidots uzņēmums “Latvijas piens”, kurā apvienojās kooperatīvi “Trikāta KS”, “Dzēse” un “Piena partneri KS”.”Latvijas piens” iecerējis kopīgu pārstrādes uzņēmumu industriālā iebiezinātā piena un siera ražošanai un eksportam būvēt Jelgavā. Realizējot šo kopprojektu, kooperatīvi plāno dienā pārstrādāt 250 līdz 300 tonnu piena. Plānots, ka jaunā rūpnīca būs konkurētspējīga, jo tās akcionāri – zemnieki – ir ieinteresēti nodrošināt pilnu ražošanas procesu no piena ieguves līdz pārstrādei tepat Latvijā un atkritīs nepieciešamība eksportēt pienu uz kaimiņvalstīm, lai nodrošinātu labu piena iepirkuma cenu.Ziņots arī, ka valdība ir atbalstījusi noteikumus, lai lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības varētu pretendēt uz 7,367 miljoniem eiro (5,2 miljoniem latu) piena pārstrādes uzņēmuma izveidei no Eiropas Komisijas piešķirtā finansējuma piena sektora restrukturizācijai.
