Piebraucot
pie Platones pamatskolas, skatam paveras Zemgalei neraksturīgs mākslīgs
ezeriņš. Vecajiem melioratoriem tas ir atmiņā kā visai sarežģīts darbs,
kurš arī mūsdienās dod savu labumu.
Pirms
19 gadiem uzņēmumu reģistrā beidza pastāvēt valsts mācību un pētījumu
saimniecība “Jelgava”, kas padomju laikos apsaimniekoja ap četriem
tūkstošiem hektāru lauksaimniecības zemes. Toreizējais saimniecības
meliorators un mežkopis Jāzeps Ošs stāsta, ka tolaik pa tiešo no
vissavienības fondiem “učhozā” jeb mācību un pētījumu saimniecībā
ieplūda liela nauda. Tā 70. gados Platonē tika uzbūvēta jauna
pamatskolas ēka, LLU studentu kopmītnes, klubs, kurā klavieres spēlējis
Raimonds Pauls. Atjaunotajā valstī lielu daļu no “Jelgavas”
lauksaimniecības zemes ieguvuši sekmīgie kaimiņi – agrofirma
“Lielvircava”, uzņēmums ar vācu kapitālu “Delagri”. Platonē gan vēl
darbojas LLU mācību un pētījumu saimniecība “Pēterlauki”. Tomēr lielā
mērā valsts mācību un pētījumu saimniecības “Jelgava” godība paliek
pagātnē. Viens no tās lieciniekiem ir Platones upes aizsprosts ar
apmēram trīs kilometrus garu ūdenskrātuvi, kas aizņem 38,5 hektārus
ūdens spoguļvirsmas. Tā pastāv vēl aizvien un, kaut vasarā diezgan
stipri aizaug ar apkārtējo lauku minerālmēslu uzbarotajām ūdenszālēm,
kalpo gan makšķernieku, gan atpūtnieku priekam. Tiesa, oficiāla Jelgavas
novada peldētava te nav. “Sirdsmājiņa”, maigās krasta smiltis un
pludmales volejbola laukums šai vietā parādījās vēl Platones pagasta
laikos. Kopš divtūkstošo gadu sākuma, izmantojot aizsprostu, darbojas
uzņēmēja Ivana Bergmaņa hidroelektrostacija.
Foto: Raitis Puriņš. Visu rakstu
lasiet 1. februāra “Zemgales Ziņās”
