Sakarā ar ieilgušo sausumu Jelgavas novada ārkārtas domes sēdē pieņemta
prasība valdībai izsludināt Jelgavas novada pašvaldības administratīvajā
teritorijā ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. Lai risinātu šo
problēmu, dome pieprasa Zemkopības ministrijai izstrādāt mehānismus
lauksaimniekiem nodarīto zaudējumu kompensēšanai, tostarp rast iespēju
noteikt atvieglotus nosacījumus platību maksājumu izmaksai, kā arī
atcelt dīzeļdegvielai akcīzes nodokli.
Šādu
ārkārtas domes lēmumu rosinājuši vairāki pazīstami lauksaimnieki, kuri
20. jūnijā Jelgavas novada domē iesniegtajā vēstulē raksta, ka
nepieredzētais sausums izraisījis bažas, ka graudaugu raža šogad varētu
būt pat uz pusi mazāka. Arī lopbarība nav sagādāta pietiekamā daudzumā.
“Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem var būt problēmas nokārtot
kredītsaistības,” teikts iesniegumā. Dokumentu parakstījuši zemnieku
saimniecības “Jaunupenieki” īpašnieks Andris Apsītis, zemnieku
saimniecības “Valneri” īpašnieks Juris Lavenieks, agrofirmas
“Lielvircava” vadītājs Uldis Antīpins, zemnieku saimniecības “Gaitas”
īpašnieks Jānis Caune u.c. Zemnieku iesniegumā ir arī prasība samazināt
nekustamā īpašuma nodokli, kā arī atcelt OIK maksājumu patērētajai
elektrībai. Lauksaimnieki cer, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana
atvieglotu viņu sarunas ar bankām, kuru dotie aizdevumi nav nesuši
cerēto labumu.
Viens no domes ārkārtas sēdes lēmuma rosinātājiem lauksaimnieks un
Jelgavas novada domes deputāts J.Lavenieks teic, ka tāds sausums pēdējā
laikā nav pieredzēts. “Pirms dažiem gadiem laukiem lielu skādi nodarīja
kailsals. Toreiz veiksmīgi izgājām no situācijas, pavasarī pārsējot
laukus. Tagad krīze var būt smagāka. Mēs nezinām, cik nokulsim. Varbūt
pat uz pusi mazāk,” spriež J.Lavenieks.
Foto: no arhīva.
Visu rakstu lasiet 21. jūnija “Zemgales Ziņās”
