Uz 2. jūniju Latvija diskusijā par Kopējās lauksaimniecības politiku ierindojas 5. vietā ES ar diskusijas dalībnieku skaitu, un biedrība “Zemnieku saeima” uzskata, ka Latvija vēl var pacīnīties par trešo vietu, apsteidzot frančus. “Mēs katrs zinām, ka atbalsta maksājumi Latvijā ir vismazākie, un reģioni Eiropā attīstīti atšķirīgi,” saka “Zemnieku saeimas” pārstāvis Ingmārs Sniedze, uzsverot, ka vēl ir pēdējais laiks nobalsojot pateikt, ka “gribam, lai laukos kaut kas notiek, nevis ka tos vienkārši appļauj un saņem par to naudu”. Ceturtdien bija pēdējā diena, kad, aizpildot īsu anketu, iespējams izteikt savu viedokli par Kopējo lauksaimniecības politiku.
Līdz trešdienai diskusijā par Kopējās lauksaimniecības politiku savu viedokli paudis 281 pārstāvis no Latvijas, Spānijā izteikušies 285 cilvēki, Francijā – 515, Polijā – 880, Vācijā – 949 dalībnieki, informē Mārtiņš Trons no “Zemnieku saeimas”. Aizpildot anketu (skatīt šeit), kurā četru jautājumu atbildēšana aizņems ne vairāk kā piecas minūtes, biedrība “Zemnieku saeima” mudina apdomāt, cik svarīga Latvijai ir Kopējā lauksaimniecības politika. “Šī ir kaut neliela, tomēr visu mūsu iespēja! Ja mēs to neizmantosim, tad 2013. gadā varēsim tikai paši sevi vainot tajā, ka jaunā lauksaimniecības politika neatspoguļo mūsu vēlmes!” uzsver M.Trons.1) Kāpēc vajadzīga Kopējā Eiropas lauksaimniecības politika?Lauku saimniecības un meži aizņem lielāko daļu Eiropas teritorijas, un to nozīme ir nenovērtējama gan ekonomikai, gan dzīves kvalitātei. ES kopējā lauksaimniecības politika gādā par to, lai lauksaimniecība un vides saglabāšanas centieni nebūtu pretrunā viens otram. Tā palīdz attīstīt ekonomiku un veidot lauku kopienu sabiedrisko dzīvi, turklāt tai ir svarīga loma, stājoties pretim tādiem izaicinājumiem kā klimata pārmaiņas, ūdens resursu apsaimniekošana, bioenerģija un bioloģiskā daudzveidība.Tādēļ ir nepieciešams patērētāju, nodokļu maksātāju un sabiedrības atbalsts, lai novērstu zemes atstāšanu novārtā, lauku vides degradācijas, bezdarba pieauguma un daudzu lauku rajonu sociālā pagrimuma risku. Turklāt KLP un citu ES politiku rezultātā izveidojies vienots ES lauksaimniecības preču tirgus un ES ir ieņēmusi nozīmīgāko vietu pasaulē lauksaimniecības un pārtikas sektorā.Kopējā ES lauksaimniecības politika ir vajadzīga tāpēc lai dažādās ES dalībvalstīs būtu vienādi ražošanas nosacījumi un standarti, kas savukārt nodrošina lielāku konkurētspēju ārējos eksporta tirgos.2) Ko iedzīvotāji gaida no lauksaimniecības nozares?Iedzīvotāji sagaida drošus un kvalitatīvus vietējas izcelsmes pārtikas produktus, produktu dažādību un pieņemamas cenas. Iedzīvotāji vēlas, lai lauksaimniecība attīstās, jo tā rūpējas par lauku sakoptību un ainavu. Vietās, kurās nenotiek lauksaimnieciskā darbība pasliktinās gan dzīvesvides kvalitāte, gan bioloģiskā daudzveidība, lauki aizaug ar mazvērtīgiem krūmājiem, arī tūristiem šādi apvidi vairs nav pievilcīgi. Lauksaimnieciskā saimniekošana palīdz saglabāt lauku reģionu attīstību un ir par pamatu citu biznesu attīstībai lauku teritorijās.3) Kāpēc vajadzīga Kopējās lauksaimniecības politikas reforma?Jānovērš tirgu kropļojošie efekti, kas nozīmē, ka ir nepieciešams atteikties no vēsturiskiem un pašreiz neatbilstošiem lauksaimniecības atbalsta maksājumu sadales kritērijiem starp dalībvalstīm. Tiešajiem maksājumiem ir jāmaina struktūra, jāņem vērā trīs nosacījumi – atbalsts jāmaksā par ražošanas produktivitāti, vides saglabāšanu, nepieciešamas piemaksas par saimniekošanu klimatiski mazāk labvēlīgos apstākļos un šiem maksājumiem ir jābūt taisnīgiem un vienlīdzīgiem visās ES valstīs – kā jaunajās, tā vecajās. Šai politikai jābūt vērstai uz lauksaimniecības konkurētspējas stiprināšanu un palielināšanu, vienlaikus saudzējot vidi un bioloģisko daudzveidību un lauku reģionu dzīves kvalitātes līmeņa izlīdzināšanu salīdzinājumā ar pilsētām.4) Kas vēl būtu vajadzīgs, lai nākotnē pilnveidotu Kopējo lauksaimniecības politiku?Primāri nepieciešams daudz plašāks informējošais un izglītojošais darbs ar sabiedrību, jo šī brīža diskusija iezīmē tendenci, ka liela daļa sabiedrības KLP uzskata par šauru lauksaimniekiem interesējošu politiku, daudzi iedzīvotāji neizprot, ka tādēļ, ka viņu nodokļu nauda tiek investētā KLP realizēšana viņiem ir iespēja iegādāties Eiropā ražotu lauksaimniecības produkciju par pieņemamām cenām, neizprot, ka ir patīkami izbraukt no pilsētas centra un vīkendu pavadīt ezera krastā guļbūves namiņā un mieloties ar bioloģiski tīru ēdienu – tādēļ, ka KLP atbalsta šāda veida uzņēmējdarbību.Eiropas lauksaimniecības ražotāji zaudē konkurētspēju pasaules tirgos, tādēļ būtiska KLP loma nākamajam plānošanas periodam būs tieši konkurētspējas stiprināšanā. Tādēļ galvenie pamatprincipi, kuri jāievēro, definējot KLP pēc 2013. gada būtu “vienlīdzība” un “vienkāršošana”. Vienlīdzība pašas ES ietvaros.Ir jāpilnveido tirgu regulējošie mehānismi, jo pašreizējie nespēj piemēroties straujajām tirgus izmaiņām.
